Dombrovskis ar Siliņu pārrunājuši Latvijas nacionālo ekonomikas atjaunošanas un noturības plānu

Viņš atzīmēja, ka EK ir sniegusi atzinumu par Latvijas budžeta projektu. EK secināja, ka budžeta projekts valsts specifiskajām rekomendācijām pilnībā neatbilst, proti, izdevumi pieauguši straujāk, nekā bija rekomendēts. Tāpēc, Dombrovska ieskatā, jautājums par virzību uz budžeta deficīta samazinājumu ir būtisks.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks atzīmēja, ka šonedēļ gaidāma Eiropadomes sanāksme, kurā ES dalībvalstu līderi un valdību vadītāji spriedīs par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta vidustermiņa pārskatu, kura lielākā daļa ir 50 miljardu eiro vērtā atbalsta pakete Ukrainai.

"Svarīgi, lai šie lēmumi tiktu pieņemti. Strauji tuvojas gada beigas, un Ukrainai iezīmētais finansējums būs vajadzīgs jau no nākamā gada sākuma. Tāpat ir svarīgi, lai ES nodrošinātu stabilu un prognozējamu atbalstu Ukrainai arī nākamajā un turpmākajos gados. Patlaban darbojas 18 miljardu eiro vērtā makrofiansiālās palīdzības programma, kur palicis noslēdzošais maksājums 1,5 miljardu eiro apmērā, ko plānots izmaksāt līdz gada beigām," sacīja Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka ar Siliņu pārrunāti jautājumi, kas saistās ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, tai skaitā arī par Latvijas nacionālo ekonomikas atjaunošanas un noturības plānu. Dombrovskis uzsvēra, ka pagājušajā nedēļā tika apstiprināts koriģētais Latvijas plāns. Latvijai ir pieejami gandrīz 2 miljardi eiro grantu veidā, tai skaitā 124 miljoni eiro no programmas "REPowerEU".

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks skaidroja, ka tas ir papildus finansējums enerģētikas sektora problēmu risināšanai un enerģētiskās atkarības no Krievijas novēršanai. Dombrovskis uzsvēra, ka plāns ir apstiprināts, līdz ar to ir jākoncentrējas uz plānā paredzēto reformu un investīciju īstenošanu. Pēc viņa paustā, tā kā ieviešanas termiņi ir pietiekami saspringti, būtu jāgatavojas nākamā maksājuma pieprasījumam.

Siliņa norādīja uz plāniem vidējā termiņā mazināt budžeta deficītu. Premjera uzsvēra, ka tā ir pozitīva ziņa un iezīmē, ka valdība domā par fiskālo telpu atbildīgi. Viņa skaidroja, ka Latvijai, ņemot vērā ģeopolitiskos izaicinājumus, bijuši papildus izdevumi saistībā ar drošības stiprināšanu, kas iekļauj Sēlijas poligona, robežas ar Baltkrieviju un Krieviju izbūvi.

Ministru prezidente klāstīja, ka ar Dombrovski pārrunāts atbalsts Ukrainai. Siliņa šonedēļ dosies uz Eiropadomes sanāksmi, kur runās par daudzgadu budžeta pārskatīšanu. Viņa prognozēja, ka sarunas būs intensīvas. Tāpat Siliņa norādīja, ka Latvija atbalstīs sākt sarunas par Ukrainas iestāšanos ES un 50 miljardu eiro finansējuma piešķiršanu.

"Skaidrs, ka diskusija būs par niansēm, bet ir ļoti svarīgi, ka šis finansējums tiek atvēlēts un Eiropas līmenī izdodas par šiem jautājumiem vienoties," uzsvēra Siliņa.

Jau vēstīts, ka EK 20.jūnijā ierosināja izveidot īpašu Ukrainas mehānismu, kura budžets laikposmam no 2024.gada līdz 2027.gadam būtu līdz pat 50 miljardiem eiro dotāciju un aizdevumu veidā.

Paredzēts, ka mehānisms aizstās divpusējo atbalstu, ko ES pašlaik sniedz ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu "Eiropa pasaulē" un instrumentu "Makrofinansiālā palīdzība +", kura budžets ir 18 miljardi eiro un kura darbība beigsies 2023.gada beigās. Ukrainas mehānisms ietvers atbalstu, ko Ukraina būtu saņēmusi saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu.

Kā vēstīts, oktobrī Eiropas Parlaments balsojumā uzlaboja un apstiprināja priekšlikumu par mehānismu ar 50 miljardu eiro budžetu Ukrainas atveseļošanas, atjaunošanas un modernizācijas atbalstam no 2024.gada. EP nostāja par ierosināto Ukrainas mehānismu tika pieņemta, 512 deputātiem balsojot "par", 45 - "pret" un 63 atturoties.