Preces uz Krieviju šogad eksportējuši gandrīz 400 Latvijas uzņēmumi (11)

Kravas vilciens.
Kravas vilciens. Foto: Lita Krone/LETA

Preces uz Krieviju šogad desmit mēnešos eksportēja 390 Latvijas uzņēmumu, tas ir 2,1 reizi mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Savukārt uz Baltkrieviju eksportēja 206 uzņēmumi, kas ir samazinājums par 42,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus preces no Krievijas 2023.gada desmit mēnešos importēja 299 uzņēmumi, kas ir 4,2 reizes mazāk nekā pērn desmit mēnešos, bet no Baltkrievijas - 227 uzņēmumi, kas ir samazinājums 2,5 reizes.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2022.gada desmit mēnešos eksportējošo uzņēmumu skaits uz Krievijas un Baltkrieviju bija attiecīgi 813 un 356, kamēr uzņēmumu skaits, kas importēja preces no šīm valstīm, 2022.gada desmit mēnešos bija attiecīgi 1250 un 575.

Tāpat statistikas pārvaldē atzīmē, ka eksportētāju un importētāju skaitā ir iekļauti visi uzņēmumi, kas atbilstoši preču ārējās tirdzniecības metodoloģijai ir veikuši eksporta un importa darījumus neatkarīgi no darījumu, vērtības un darījuma veida - gan tiešā preču tirdzniecība, gan darījumi, kas paredz preču atgriešanu, kā arī atpakaļ nenosūtīto preču aizstāšanu, preču pārstrādi u.c. Kopējā skaitā ir iekļauti uzņēmumi neatkarīgi no darījumu skaita šajā periodā, piemēram, ja uzņēmums ir veicis darījumus vairākos mēnešos, tas kopējā perioda skaitā iekļauts tikai vienu reizi.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar 2022.gada atbilstošo periodu būtiski pieaugusi preču ārējā tirdzniecība ar atsevišķām NVS valstīm.

Tostarp eksports uz Kirgizstānu attiecīgajā periodā pieaudzis par 33,7 miljoniem eiro jeb 3,2 reizes, uz Kazahstānu - par 19,1 miljonu eiro jeb 22,6%, bet uz Uzbekistānu - par 13,8 miljoniem eiro jeb 24,2%. Vienlaikus šogad desmit mēnešos salīdzinājumā ar 2022.gada desmit mēnešiem imports no Uzbekistānas pieaudzis par 20,7 miljoniem eiro jeb 3,4 reizes, no Kazahstānas - par 17,9 miljoniem eiro jeb 35,3%, bet no Azerbaidžānas - par 2,4 miljoniem eiro jeb 76,8%.

2023.gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu pieaudzis arī eksportējošo un importējošo uzņēmu skaits ar atsevišķām NVS valstīm. Īpaši strauji palielinājies eksportējušo uzņēmumu skaits tirdzniecībā ar Kirgizstānu - par 102 uzņēmumiem, bet importā lielākais pieaugums Uzbekistānai - par 22 uzņēmumiem.

Šogad oktobrī Latvijas preču eksporta vērtība uz Krieviju salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri samazinājusies par 10,3%, veidojot 110,746 miljonus eiro, kamēr preču eksporta vērtība uz Baltkrieviju sarukusi par 32,2% - līdz 12,001 miljonam eiro. Vienlaikus salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - septembri - Latvijas preču eksporta vērtība uz Krieviju palielinājusies par 29,2%, kamēr preču eksporta vērtība uz Baltkrieviju sarukusi par 10,5%.

2023.gada oktobrī Latvijas preču eksports uz Krieviju veidoja 6,8% no kopējā eksporta apmēra, kamēr preču eksports uz Baltkrieviju veidoja 0,7% no kopējā eksporta apmēra.

Tajā pašā laikā no Krievijas preces šogad oktobrī importētas 40,877 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 69,1% mazāk nekā pērn oktobrī un par 7,7% mazāk nekā šogad septembrī, kamēr no Baltkrievijas preču importa vērtība veidoja 15,023 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi ir kāpums par 15,3%, bet salīdzinājumā ar šā gada septembri - par 7,1% vairāk.

Šogad oktobrī preču imports no Krievijas veidoja 2,2% no kopējā Latvijas importa apmēra, kamēr preču imports no Baltkrievijas veidoja 0,8% no kopējā importa apmēra.

Eksporta samazinājumu uz Krieviju 2023.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, visvairāk ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu (galvenokārt celtņu, buldozeru u.c. mašīnu detaļu) eksporta samazinājums par 12,7 miljoniem eiro jeb 69,8%, bet uz Baltkrieviju - optisko ierīču un aparatūras (galvenokārt ortopēdisko piederumu) eksporta samazinājums par 3,5 miljoniem eiro jeb 80,9%.

Savukārt importa samazinājumu no Krievijas no attiecīgajā periodā galvenokārt ietekmēja minerālproduktu (galvenokārt dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas) importa samazinājums par 85,1 miljonu eiro jeb 81,2%, kamēr importa pieaugumu no Baltkrievijas galvenokārt ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu (galvenokārt rapšu, ripšu vai sinepju eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas) importa pieaugums par 3,4 miljoniem eiro jeb 97,3%.

Svarīgākais
Uz augšu