ANO Cilvēktiesību komiteja nekonstatē pārkāpumus lietā "Kvasņevskis pret Latviju" (2)

Kā informēja Ārlietu ministrija, ANO Cilvēktiesību komiteja publicējusi 25.oktobrī pieņemto viedokli lietā "Kvasņevskis pret Latviju", secinot, ka Saeimas vēlēšanu likuma 9.pantā noteiktā kārtība, atbilstoši kurai kandidātu sarakstu var iesniegt tikai politiskā partija vai to apvienība, nevis individuāli kandidāti, nav pretrunā personas tiesībām tikt ievēlētai, kas garantētas ANO Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.

Sūdzībā iesniedzējs apgalvoja, ka viņa tiesību pārkāpumu radījis tas, ka viņš 2010.gada Saeimas vēlēšanās nevarēja kandidēt kā neatkarīgs kandidāts, jo viņš nebija iekļauts nevienas politiskās partijas vai partiju apvienības sarakstā, proti, iesniedzējs vēlējies kandidēt Saeimas vēlēšanās kā neatkarīgs kandidāts, taču Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam nereģistrē Saeimas vēlēšanās individuālus kandidātus, bet gan partiju vai politisko apvienību iesniegtu kandidātu sarakstus.

Pirms pievēršanās iesniedzēja sūdzības būtībai ANO Cilvēktiesību komiteja izvērtēja tās pieņemamību izskatīšanai. Vispirms komiteja secināja, ka iesniedzēja sūdzība netiek izskatīta citā starptautiskā sūdzību izskatīšanas mehānismā. Tāpat komiteja nepiekrita valdības argumentam, ka iesniedzējs nav izsmēlis viņam pieejamos nacionālos tiesību aizsardzības līdzekļus. Savos apsvērumos valdība argumentēja, ka iesniedzēja konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesai (ST) neatbilda ST likumā noteiktajām prasībām lietas ierosināšanai, tāpēc nevarēja uzskatīt, ka viņš izsmēlis šo tiesību aizsardzības līdzekli. Turklāt valdība vērsa komitejas uzmanību arī uz to, ka iesniedzējs nebija apstrīdējis partijas "Saskaņa" lēmumu izslēgt viņu no partijas. 

Savukārt ANO Cilvēktiesību komiteja uzskatīja, ka savās sūdzībās ST iesniedzējs bija sūdzējies par ierobežojumiem viņa tiesībām kandidēt Saeimas vēlēšanās, taču ST nebija izskatījusi iesniedzēja sūdzības pēc būtības, noraidot tās kā nepieņemamas izskatīšanai, jo iesniedzējs nebija sniedzis pietiekamu juridisko pamatojumu savai sūdzībai. Turklāt komiteja uzskatīja, ka iespēja apstrīdēt partijas "Saskaņa" lēmumu izslēgt iesniedzēju no partijas neattiecās uz iesniedzēja sūdzības būtību un nebija uzskatāma par efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli.

ANO Cilvēktiesību komitejas ieskatā, iesniedzējs bija izsmēlis viņam pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus. Tāpat komiteja noraidīja valdības argumentu, ka iesniedzēja sūdzība neietilpst ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām materiāltiesiskajā tvērumā, norādot, ka šī norma garantē personām tiesības kandidēt vēlēšanās bez nepamatotiem ierobežojumiem. Tā kā iesniedzējs uzskatīja, ka viņa tiesības kandidēt Saeimas vēlēšanās tika ierobežotas, jo viņš tajās nevarēja kandidēt kā neatkarīgs kandidāts, ka šādam ierobežojumam nav leģitīma mērķa un tas nav samērīgs, komiteja secināja, ka iesniedzēja sūdzība ietilpst pakta tvērumā.

Līdz ar to ANO Cilvēktiesību komiteja pievērsās iesniedzēja sūdzības būtībai.

Komiteja visupirms vērtēja, vai Latvijas normatīvais regulējums, kas paredz, ka arī pie partijas nepiederošus deputātu kandidātus var izvirzīt tikai politiskā partija vai to apvienība, atbilst paktā noteiktajām prasībām.

Komiteja atzīmēja, ka atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam personai nav obligāti jābūt partijas biedram, lai tiktu iekļautai partijas vai to apvienības kandidātu sarakstā, un arī neatkarīgi kandidāti var tikt iekļauti šādos sarakstos.

Komitejas ieskatā, iesniedzējs kopā ar personām ar līdzīgiem politiskiem uzskatiem varēja dibināt savu partiju un kandidēt vēlēšanās no šīs partijas saraksta, kas atbilstu proporcionālajai vēlēšanu sistēmai. ANO Cilvēktiesību komiteja atgādināja, ka pakts nepieprasa dalībvalstīm nodrošināt konkrētu vēlēšanu sistēmu, taču vēlēšanu sistēmai ir jāatbilst pakta noteiktajām prasībām un jānodrošina vēlētāju tiesības brīvi paust savu gribu. Turklāt visiem nosacījumiem, kas attiecas uz paktā garantēto tiesību īstenošanu, ir jābalstās uz objektīviem un saprātīgiem kritērijiem, kas noteikti likumā.

ANO Cilvēktiesību komiteja uzskatīja, ka izskatāmās lietas apstākļos iesniedzējs nebija pierādījis, ka Latvijas normatīvajā regulējumā paredzētie ierobežojumi, pamatojoties uz kuriem viņš nevarēja kandidēt 2010. un 2014.gada Saeimas vēlēšanās kā neatkarīgs kandidāts, būtu uzskatāmi par paktam neatbilstošiem.

Proti, komiteja piekrita valdībai, ka šim iesniedzēja tiesību ierobežojumam bija leģitīms mērķis - nodrošināt politisko spēku proporcionālo pārstāvību Saeimā, pamatojoties uz politisko partiju mijiedarbību un konkurenci. Turklāt personas var tikt iekļautas partijas vai to apvienības kandidātu sarakstā, nekļūstot par to biedriem. Visbeidzot, ņemot vērā minētos apsvērumus, komiteja secināja, ka iesniedzēja tiesību ierobežojums vēlēšanu sistēmas kontekstā ir bijis objektīvs, samērīgs un pamatots.

2008.gada 28.februārī iesniedzējs pievienojās "Tautas Saskaņas Partijai". 2010.gadā, apvienojoties trīs partijām, tostarp "Tautas Saskaņas Partijai", tika izveidota jauna politiskā partija "Saskaņa". 2010.gada 21.aprīlī partija "Saskaņa" pieņēma vienbalsīgu lēmumu izslēgt iesniedzēju no tās.

2010.gada 30.martā iesniedzējs vērsās Satversmes tiesā ar pieteikumu, lūdzot izvērtēt Saeimas vēlēšanu likuma atbilstību Satversmei, papildināt Saeimas vēlēšanu likuma 9.panta pirmo daļu ar trešo punktu, kas paredzētu Latvijas pilsoņu tiesības balotēties Saeimā pēc mažoritārās relatīvās vēlēšanu sistēmas, un paredzēt Saeimas vēlēšanu likumā prasību, ka konkrēta fiziskā persona nevar būt Saeimas deputāts ilgāk par diviem termiņiem. 2010.gada 28.aprīlī ST atteicās ierosināt lietu, secinot, ka pieteikums pēc būtības ir formulēts kā sūdzība vispārības labā.

2010.gada 19.jūlijā iesniedzējs vērsās ar iesniegumu CVK, lūdzot viņu kā neatkarīgo kandidātu iekļaut Saeimas vēlēšanu sarakstos. 2010.gada 22.jūlijā CVK vēstulē informēja iesniedzēju, ka kandidātu sarakstus Saeimas vēlēšanām var iesniegt likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta politiskā partija vai to apvienība un CVK tikai reģistrē iesniegtos kandidātu sarakstus.

Par CVK 2010.gada 22.jūlija vēstuli iesniedzējs vērsās Administratīvajā apgabaltiesā, apgalvojot, ka CVK atteikums reģistrēt viņa kandidatūru un iekļaut viņu Saeimas vēlēšanu sarakstos ir uzskatāms par Satversmes 9.pantā noteikto tiesību pārkāpumu.

2010.gada 4.augustā Administratīvā apgabaltiesa atteicās pieņemt iesniedzēja pieteikumu. Administratīvā apgabaltiesa secināja, ka iesniedzējam nav subjektīvo tiesību prasīt, lai CVK reģistrē viņu kā neatkarīgo kandidātu Saeimas vēlēšanām un norādīja, ka "[p]roporcionālās vēlēšanu sistēmas pamatā ir ideja par politisko spēku (politisko partiju) proporcionālās pārstāvības nepieciešamību" un "proporcionālā vēlēšanu sistēma paredz balsošanu par politiskajām partijām vai to apvienībām, nevis atsevišķiem neatkarīgiem kandidātiem".

2010.gada 16.augustā iesniedzējs atkārtoti iesniedza pieteikumu ST, lūdzot Saeimas vēlēšanu likuma 9.panta pirmo daļu atzīt par neatbilstošu Satversmei. 2010.gada 14.septembrī ST atkārtoti nolēma atteikties ierosināt lietu, secinot, ka pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams.

2011.gada 11.martā iesniedzējs vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). 2014.gada 27.novembrī ECT informēja iesniedzēju, ka viņa sūdzība ir noraidīta kā nepieņemama izskatīšanai pēc būtības.

2014.gada 4.oktobrī iesniedzējs kandidēja 12.Saeimas vēlēšanās no politiskās partijas "Latvijas Krievu savienība", taču netika ievēlēts, jo partija kopumā saņēma 1,58% vēlētāju balsu.