Nokritušas rozā brilles jeb kā Ukrainas amatpersonu optimistiskā komunikācija ietekmē situāciju frontē (41)

Savās uzrunās tautai prezidents Zelenskis vienmēr runā par virzību uz priekšu, mēģinot radīt optimismu mājās un ārvalstīs. Trīs cilvēki, kuriem ir zināma Ukrainas prezidenta komunikācijas stratēģija, uzsver, ka akcents uz optimismu ir jāliek visiem – sākot no valsts vadītāja, beidzot ar militārajiem komandieriem.

Daudzi gan sāk šaubīties par šādas stratēģijas efektivitāti, jo šogad Ukrainai nav bijušas ievērojamas lielas uzvaras, bet Rietumu atbalsts sāk vājināties.

Optimisma pretinieki

“Mums vajadzētu pievienot vairāk reālisma… Un mums jābūt tikpat drosmīgiem, kādi mēs bijām [2022. gada] 24. februārī,” sacīja ar Ukrainas prezidenta komunikācijas stratēģiju saistīts cilvēks.

Militārie līderi uzsver, ka situācija frontē padara oficiālo komunikācijas stratēģiju par nepārliecinošu, respektīvi – tā nemotivē ukraiņus un Rietumu partnerus. Atšķirība starp naratīvu un realitāti ir bija redzama novembrī, kad ģenerālis Valērijs Zalužnijs intervijā “The Economist” atzina – karš nonācis strupceļā.

Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieka atklātība pārsteidza daudzus ukraiņus, bet daži Rietumu līderi pat zvanījuši Zelenskim, lai jautātu – ko nozīmē Zalužnija teiktais. Pēc bijušā Ukrainas aizsardzības ministra Oleksija Rezņikova komunikācijas padomnieces Irinas Zolotarjas teiktā, kara sākumā optimistiskā stratēģija palīdzēja, jo tā uzturēja labu morālo noskaņojumu.

Šodien šāda pieeja rada melīgu priekšstatu, kas nesakrīt ar realitāti, un īpaši rožaini paziņojumi skan tukši un melīgi.

Zolotarja uzskata, ka valdībai ir jāpāriet uz “sabalansēta reālisma” stratēģiju, kas vairs nenēsā rozā brilles un nebaidās runāt taisnību. Viņa skaidro, ka naratīvs “tūlīt-tūlīt uzvarēsim” patiesībā aizbiedē Rietumu partnerus – kādēļ gan tērēt nodokļu maksātāju naudu, ja reiz uzvara ir tepat aiz stūra?

Komunikācijas padomnieki norāda, ka šāda optimistiska stratēģija tik tiešām neļauj Rietumvalstīm sajust to, ka palīdzība ir vajadzīga nekavējoties, un tas mazina uzticību Ukrainai.

Kā piemērs tiek minēts Bahmuta. Toreiz naratīvs bija uzskatāms par “pretpropagandu” attiecībā pret Krievijas propagandu. Vairākus mēnešus noritēja smagas kaujas par pilsētu, un augstākās varasiestādes šo cīņu parādīja varonīgā gaismā bez negatīvas pieskaņas. Un tas, neraugoties uz smagajiem zaudējumiem, sacīja bijušais publiskās komunikācijas darbinieks.

Zelenskis tā arī nav atzinis oficiālu atkāpšanos no Bahmutas, bet kaujas pilsētas apkaimē Aizsardzības ministrija uzrādījusi kā pierādījumus tam, ka Ukrainas armija turpina cīnīties par Bahmutu. Sliktu ziņu neesamība oficiālajos paziņojumos tika uztverta kā “divu propagandistu pretstāve ar saviem vēstījumiem”.

Tomēr karš ir skāris faktiski katru Ukrainas iedzīvotāju. Kādam ir radinieki frontē, kādam – draugi. Cilvēki dalās ar informāciju arī tad, ja tā ir negatīva. Ja no oficiālajiem kanāliem negatīvas informācijas nebūs, tas radīs neticību oficiālajai varai.

“Financial Times” vēsta, ka nesen veikts amerikāņu Starptautiskā republikāņu institūta pētījums uzrādījis kritumu Zelenska atbalstam.

Optimisma atbalstītāji

Zelenskis optimistiskus ziņojumus uzskata par vienīgo veidu, kā nomierināt tos, kuri šaubās par Ukrainu gan pašu mājās, gan Rietumos, kā arī – lai palielinātu Ukrainas biznesa pārliecību – lai uzņēmumi nebaidās strādā un turpina maksāt nodokļus valsts kasē.

Pēc kāda ierēdņa teiktā, sliktas ziņas traucēs biznesa attīstībai, kas attiecīgi, samazinās nodokļu ieņēmumus. Bez nodokļu ieņēmumiem būs faktiski neiespējami turpināt cīņu pret Krieviju.