Padomju Savienībā seksa nav (13)

Pārmaiņas sociālo tīklu un interneta pieejamībā ir radījušas jaunu situāciju – kamēr vecāka gadagājuma cilvēki taisa politiku, regulējumus, “normatīvās bāzes uzlabošanas aktivitātes”, jaunāki cilvēki ir tehnoloģiski daudz izglītotāki un, intereses vadīti, meistarīgi piekļūst saturam, par kuru pieaugušajiem nav pat aptuvenas nojausmas. (..)

Padomju Savienības sabrukuma laikā kādās televīzijas debatēs cienījama dalībniece kaismīgi kliedza, ka “Padomju Savienībā seksa nav!”. Šobrīd nevilšus rodas līdzīga sajūta. Diemžēl problēmas noliegšana ir labākā stratēģija, lai valstij neko nevajadzētu risināt.

Bet caur atsevišķiem šokējošiem gadījumiem, kas parādās publiskajā telpā – skandalozi gadījumi ar sporta pedagogiem vai jauniešu nometnēs, nepieņemamas jauniešu uzvedības piemēriem kopmītnēs, pārspīlētās “iesvētībās”, sporta komandu ģērbtuvēs, utt. –, iezibsnī sajūta, ka nav labi.

Mēs darbojamies šajā jomā daudzus gadus un redzam situācijas, kad pat ar mūsu pieredzi iestājas šoks. Skolēni testē robežas, savu izpratni, bet speciālistiem trūkst nepieciešamo zināšanu un prasmju, kas palīdzētu jauniešiem saprast, kas ir pieņemama seksuāla uzvedība un kas nav.

Pedagogu vecuma struktūra – daudz vecāka gadagājuma cilvēku, pārsvarā sievietes, arī neveicina problēmas risinājumu, jo lielākoties viņām ir neiespējami runāt ar jauniešiem par seksu. Arī vecāki ne vienmēr ir labākie sarunu biedri šajā jautājumā. Bet hormonu vētru vecumā pusaudžu prātos šī tēma ir daudz, daudz vairāk nekā pieaugušie spēj iedomāties.

Profesionāļus negatavo profesijai

Vai jūs varat iedomāties situāciju, kad augstskolā ārstiem nestāsta par slimību simptomiem, jūrniekiem nestāsta par rīcību vētrā vai topošajiem pilotiem nestāsta, ko darīt, ja lidmašīna iekļūst turbulencē? Šķiet absurdi.

Tomēr lielākai daļai skolotāju vai sociālo darbinieku sagatavošanas procesā augstskolās nav bijusi iespēja apgūt bērnu seksualitāti, uzvedību, kas ar to saistīta. Tādēļ skatījums lielā mērā ir atkarīgs no katra pārliecības, priekšstatiem, audzināšanas. Skolotājam jābūt uzticamam sabiedrotajam, pie kura meklēt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem. Neatbildēšana, mulsums, noklusēšana, pat agresija spiež jauniešus meklēt atbildes pašiem. Un ne vienmēr viņi atrod tās labākās.

Jāatzīst, ka problēma ir daudz plašāka. Ne tikai skolās, bet faktiski visās dzīves jomās, kurās jaunieši saskaras ar sava ķermeņa jautājumiem vai paliek vieni ar savām problēmām. Tās ir dienesta viesnīcas, sporta treniņi un sacensību izbraucieni, vasaras nometnes, tās ir aprūpes iestādes jauniešiem ar īpašām vajadzībām, kuriem ir tādi paši jautājumi, kā citiem jauniešiem. Tātad speciālistu lokā vajadzētu būt arī treneriem, aprūpes darbiniekiem un citām profesijām.

Starptautiska sistēma robežas pārkāpjošas jeb transgresīvas rīcības atpazīšanai

“Papardes zieds” ir saviem spēkiem iztulkojis Beļģijā radītu un vairākās Eiropas Savienības valstīs, ieskaitot Igauniju, lietotu metodiku “Karogu sistēma”, kas palīdz skolotājiem, aprūpes sistēmas darbiniekiem atpazīt jauniešu robežas pārkāpjošu rīcību, vērtēt un atbilstoši reaģēt uz to.

2023. gada laikā Latvijā to ir apguvuši aptuveni 100 pedagoģijas jomas profesionāļu, un tā tiešām palīdz viņiem ļoti sarežģītās ikdienas situācijās. “Karogu sistēma”, kopā ar tās lietojumu skaidrojošu semināru, sniedz būtisku atbalstu profesionāļiem, kuriem jāizveido bērnu un jauniešu seksuālās uzvedības un pret viņiem vērstas seksuālās uzvedības novērtēšanas sistēmu. Šo sistēmu apgūst pirmsskolas, skolas pedagogi, treneri, dienesta viesnīcu darbinieki, sociālie darbinieki, tostarp tie, kuri strādā ar bērniem ar attīstības traucējumiem.

Arī Eiropas Komisijas pētījumā “Ar dzimumu saistīta vardarbība sportā” kā labās prakses piemērs ir atzīmēta “Karogu sistēma”[1].

Mēs būtu laimīgi, ja to darītu nevis tikai mēs ar saviem spēkiem, bet valsts – sistemātiski, plaši un regulāri. Viena sabiedriska organizācija nevar salāpīt visu Latviju, turklāt, ja biežāk tiek traucēts nekā palīdzēts. Jo, jāsaka godīgi, mums, veidojot dažādus “Papardes zieda” projektus, gandrīz nekad nav bijis problēmu ar bērniem un jauniešiem, bet diezgan bieži ir bijušas problēmas ar pieaugušajiem viņu aizspriedumu un izpratnes trūkuma dēļ.

Hibrīdkara apstākļos sabiedrības šķelšana notiek arī seksuālās izglītības jomā

Nevajag būt naiviem. Ir karš. Un kara apstākļos jebkādas iespējas no ārpuses šķelt un novājināt Latvijas sabiedrību mūsu nelabvēļi izmantos.

Pēdējā laika notikumos ar dažādiem uzbrukumiem seksuālās izglītības tematikai, grāmatām, organizācijām, cilvēkiem, mēs redzam, iespējams, koordinētu kampaņu. Pārāk daudz pazīmju par to liecina. Var tikai izteikt cerību, ka atbildīgās iestādes arī šajā visā saskata zināmu struktūru un attiecīgi pēta tās izcelsmi, organizatorus utt.

Jau sākumā pieminēju, ka situācija, manuprāt, nav laba. Jā, no vienas puses, šķiet, ka medijos parādās arvien vairāk atmaskojošu ziņu par skandaloziem notikumiem. Bet pamatā tie jau ir nopietni pārkāpumi, ar kriminālprocesiem, tiesām saistīti. Bet tā nav pat aisberga virsotne! Tie drīzāk ir atsevišķi pērkona dārdi virs mūžameža, kura pazarēs un kurmju alās notiek slēpta ikdienas dzīve.

Lai viss nebūtu tikai slikti (jo to jau daudzi gribētu!), varu teikt, ka redzu arī lielākas izpratnes veidošanos daudzos lēmumu pieņēmējos. Beidzot rodas apjausma, ka normatīvie akti ne vienmēr ir pietiekami skaidri un sakārtoti, nav skaidra terminoloģija, definīcijas. Ka ne tikai jāsakārto “burtiņi”, bet jāsāk darīt pēc būtības.

Šo situāciju nevar risināt ar bezgalīgu sodu palielināšanu, neregulāru politisku vai ierēdniecisku “vētrainu aktivitāti”. To var risināt tikai ar garlaicīgu, profesionālu ikdienas darbu – skolās, aprūpes iestādes, sporta komandās, bērnu un jauniešu nometnēs. Visur, kur pieaugušie saskaras ar nepieņemamu uzvedību, kas jāprot ieraudzīt, novērtēt un attiecīgi reaģēt. Tad arī būs mazāk upuru un kriminālprocesu par šausminošiem noziegumiem.

[1] Lut Mergaert, Catarina Arnaut, Tine Vertommen and Melanie Lang Study on gender-based violence in sport, 2016, European Commission, Directorate-General for Education and Culture. Pieejams: https://sport.ec.europa.eu/sites/default/files/gender-based-violence-sport-study-2016_en.pdf