Seši interesanti fakti par sešām karalienēm, kas mainīja pasauli

1. Elizabetei I Tjudorai bija garderobe ar vairāk nekā 3000 priekšmetiem. Anglijas karaliene, kas valdīja vairāk nekā 45 gadu garumā 16. gadsimtā gadā tērēja aptuveni 10 tūkstošus mārciņu uz apģērbu. Tas bija apbrīnojams naudas apjoms, tomēr saskaņā ar viņas finanšu palīgiem, “viņas majestātes drānas bija karaliskas, ne pārlieku dārgas, ne pārlieku ārišķīgas”. Elizabetei ārkārtīgi patika zīda zeķes, kas tolaik bija kas jauns, un maksāja 2 mārciņas par pāri, jeb tik pat, cik maksāja nelielas zemnieku saimniecības īre. Turklāt, karaliene sev jaunu zeķu pāri gādāja ik nedēļu, un lietotās ziedoja kādai no savām kalponēm.

2. Lielbritānijas karaliene Anna Stjuarte spēlēja lielu lomu, veidojot britu mīlestību pret tēju. Kā pēdējais Stjuartu monarhijas valdnieks, Anna ne vien apvienoja Angliju un Skotiju, bet arī veidoja nācijas tējas kultūras mīlestību, kas ir aktuāla arī šobaltdien. Pretēji tā laika uzskatiem, Anna tēju brokastīs dzēra labprātāk nekā alu, un tas strauji veicināja jaunu modes kliedzienu, īpaši sieviešu starpā. Vēlāk to vēl vairāk veicināja fakts, ka sievietes tika īpaši gaidītas tējas istabās nevis kafejnīcās.

3. Karaliene Viktorija dienā pierakstīja 2500 vārdus. Karaliene Viktorija, kas 1800. gadu Lielbritānijā valdīja vairāk nekā 60 gadus, savu stingro morālo principu dēļ tika uzskatīta par nācijas simbolu vēl dzīvai esot. Viņai bija deviņi bērni un 34 mazbērni, un viņi visi ieprecējās cienījamās ģimenēs, ļaujot karalienei Viktorijai izpelnīties Eiropas vecmāmiņas titulu. Viņa bija varena ne vien bērnu audzināšanā – ikdienā karaliene pierakstīja domas aptuveni 2500 vārdu garumā, un līdz savas nāves brīdim bija sarakstījusi dienasgrāmatas 122 sējumos. Dažas no šīm vēstulēm vēlāk tika publicētas, ļaujot mums pārliecināties, ka šai labsirdīgajai valdniecei bija ievērojama ietekme politiskajā dzīvē.

4. Ēģiptes valdniece Hatšepsuta valkāja viltus bārdu, lai gūtu karalisku atzīšanu. Hatšepsuta, kas valdīja pirms 3500 gadiem, karaļnama tronī stājās laikā, kad pamatā tajā valdīja vīrieši. Pēc sava vīra Tutmosa II nāves viņa valdīja kā aizvietotāja, līdz pārņēma varu pilnībā un pasludināja sevi par karali. Šim nolūkam viņa pieņēma atbilstošu izskatu – apkārt viņa staigāja vīriešu drānās un pat valkāja viltus bārdu. Savu 22 valdīšanas gadu laikā Ēģiptē valdīja miers, un, lai arī Hatšepsutas bēres tika aizvadītas karaliski, viņas pēctecis dažas desmitgades vēlāk nolēma viņu dzēst no vēstures liecībām. Tāds lēmums tika pieņemts ne vien personīgas atriebības dēļ, bet arī tādēļ, ka tajā laikā netika pieņemts, ka Ēģiptē varētu būt valdījusi sieviete.

5. Akvitānijas Eleonora piedalījās krusta karos. Eleonora, kas dzīvoja 12. gadsimtā, un kura bija tieša pēctece vienam no bagātākajiem Eiropas rietumu lordiem, jau kā pusaudze bija iemantojusi ievērojamu varu un ietekmi. Augsti izglītota un patstāvīga sieviete – viņa bija dubulta karaliene. Gan angļu, gan franču. Viņa bija tik piezemēta un nevēlējās izcelties, ka viņa pat devās līdzi savam pirmajam vīram – Luijam VII – krusta karos ar viņa kaujiniekiem un 300 bruņiniekiem. Leģendas vēsta, ka viņa tērpās kā Amazone, un savās gaitās devās no Marijas Magdalēnas atdusas vietas, tā akcentējot sieviešu lomu karā.

6. Ķeltu karaliene Būdika teju pārspēja romiešu armiju. Romieši Lielbritāniju iekaroja mūsu ēras 43. gadā, un uz ceļiem nospieda visu ķeltu impēriju. Tomēr kāda dumpīga karaliene, kas tika publiski pērta, bet viņas meitas – izvarotas –, nolēma cīnīties par saviem paverdzinātajiem ļaudīm. Būdika izveidoja armiju, kuras sastāvā bija bezbailīgi ķeltu kaujinieki, un devās uzbrukumā Romas impērijas Lielbritānijas galvaspilsētai Kolčesterai. Vēlāk viņa kaujas turpināja Londonā, kopā nogalinot vairāk nekā 80 tūkstošus cilvēku. Imperators Nero ātri vien atsauca romiešu spēkus, tomēr līdz tam Būdika jau bija pārspēta. Dumpīgā karaliene nekad neliecās romiešu priekšā – viņa pēc notveršanas sevi noindēja.