Pagājušajā piektdienā Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) atļāva krievijas un baltkrievijas sportistiem piedalīties nākamā gada Parīzes olimpiskajās spēlēs kā neitrāliem atlētiem. Teikšu uzreiz – vārdu savienojums “neitrāls atlēts” krievijā ir oksimorons. Un uz dažādu sporta veidu pjedestāliem pēdējo divu gadu laikā esam redzējuši tikai krievu sportistus ar “Z” burtiem, nevis Ukrainas karogiem.

Lielisks piemērs krievu sportistu neitralitātei ir krievijas distanču slēpotāja Veronika Stepanova. 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, burtiski nedēļu pirms krievijas iebrukuma Ukrainā, viņa izcīnīja zelta medaļu. Divus mēnešus vēlāk vladimirs putins viņu uzņēma kremlī, lai apbalvotu savas valsts olimpiskos medaļniekus. Veronika uzstājās ar šādu te uzrunu:

“Esmu dzimusi 2001. gada janvārī. Manās acīs krievija atkal kļuvusi stipra, lepna, veiksmīga. Ne visiem pasaulē tas patīk, tas ir acīmredzami, bet mēs esam uz pareizā ceļa un mēs obligāti uzvarēsim, kā uzvarējām olimpiādē. Ļoti lepojos, ka šodien saņemu šo augsto apbalvojumu no mūsu valsts prezidenta. Liels jums paldies par to, ka augstu pacēlāt valsts karogu – mēs to nenolaidīsim, apsolu.”

SOK lēmumu galīgi nesapratu. To saprast nepalīdzēja nedz SOK prezidents Tomass Bahs ar aiz sevis stāvošo PR komandu, nedz mediji. Bet labi, ka ir draugi, kam pajautāt.

Man ieteica gluži vienkārši ielūkoties Olimpiskahā hartā. Tajā definēti “olimpisma pamatprincipi” un piektais punkts diezgan nepārprotami skan šādi te (piedodiet par manu brīvo tulkojumu, ja kāds vēlas iztulkot precīzāk – lūgtum): “Atzīstot, ka sports notiek sabiedrības ietvaros, Olimpiskās kustības sporta organizācijas ievēros politisko neitralitāti [..]”

Komentāri (6)
CopyLinkedIn Draugiem X