Eiropas Komisijas Lauksaimniecības komisārs atbalsta Krievijas graudu importa aizliegšanu Eiropas Savienībā

Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka pirmdien, 11.decembrī, Krauze piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē, kurā atkārtoti aicināja ES dalībvalstu lauksaimniecības ministrus un EK sākt diskusijas par Krievijas graudu un citu lauksaimniecības produktu importa aizliegšanu ES, jo, atbalstot Krievijas graudu nonākšanu ES tirgū, ES atbalsta Krievijas ekonomiku un tās spēju turpināt karu Ukrainā.

"Tā ir ES izvēle - neatbalstīt Krievijas ekonomiku, nefinansēt Krievijas karu Ukrainā, kā arī nepalīdzēt Krievijai izplatīt Ukrainā nozagtos graudus," uzvēra Krauze.

Ministrs arī piebilda, ka pieaugošais Krievijas graudu imports ar tā zemajām cenām destabilizē graudu tirgu ES, jo Krievijas lētās preces tirgū izkonkurē ES audzētos labības produktus gan vietējā, gan eksporta tirgū. Tāpēc EK ir jāveic novērtējums par Krievijas lauksaimniecības preču ievešanas ietekmi uz ES iekšējo tirgu.

Vienlaikus viņš piebilda, ka tranzīta produkcija, kas paredzēta valstīm ārpus ES iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku, ir jāturpina.

ZM skaidro, ka patlaban spēkā esošās ES sankcijas pret Krieviju neattiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem un ne ES, ne Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu, tostarp graudaugu ievešanu no Krievijas un to transportēšanu ES.

Vienlaikus ministrijā norāda, ka padomē dalībvalstu ministri apsprieda arī ES Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam pirmā ieviešanas gada pieredzi.

Krauze sapulcē uzsvēra, ka aizvien augstāku pamatprasību un mērķu izvirzīšana klimata un vides jomā ir radījusi nesamērīgu birokrātisko un administratīvo slogu, izraisot pamatotu negatīvu reakciju no lauksaimnieku puses, jo kopumā atbalsts nenosedz pamatprasību ievērošanas izmaksas. Turklāt jaunajā plānošanas periodā ir samazinājies Latvijai piešķirtais finansējums lauku attīstībai, bet pieaudzis vides un klimata mērķu īpatsvars, kuru kompensācijai nepieciešams mobilizēt visus iespējamos resursus lauku attīstībai.

Krauze norādīja, ka pie šāda detalizēta un sarežģīta modeļa ir lielas neskaidrības par vairāku prasību jēgu, nepieciešamību un praktiskās ieviešanas patieso devumu.

"Jauno mērķu sasniegšana iespējama tikai tad, ja to izpildei ir atbilstošs finansējums un to ieviešanā ir nodrošināta elastība, ņemot vērā reģionālās atšķirības, kā arī beidzot tiek īstenota politikas vienkāršošana, kas neprasa plānošanas dokumentus uz tūkstošiem lappušu, kā tas ir patlaban," atzīmēja Krauze.

Jau vēstīts, ka Latvijas valdība šogad 5.decembrī nolēma aicināt ES aizliegt graudu importu no Krievijas un Baltkrievijas.

PVD iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka caur Latvijas robežkontroles punktiem šogad 11 mēnešos ES ievestas 382 808 tonnas pārtikas graudaugu no Krievijas, tostarp novembrī ievestas 61 894 tonnas.

ZM iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka Krievijas izcelsmes graudus ieved Latvijā, izmantojot gan importa, gan tranzīta procedūras. Lielāko daļu Krievijas importa veido kukurūza. Kviešu imports Latvijā sākas jūlijā, bet augustā sāka importēt arī rudzus.

Tāpat ziņots, ka Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte paudusi viedokli, ka uzņēmumi, kas pārvadā Krievijas labību un pārtikas produktus caur Lietuvu, rīkojas amorāli, taču likumīgi.

"Kā jūs zināt, pārtikas produkti - un tas ir galvenais ES un starptautiskās sankciju politikas noteikums - ir atbrīvoti no spēkā esošajām sankcijām, ciktāl tas attiecas uz pārtikas pieejamību. Gan tad, ja tie tiek transportēti uz Krieviju, gan arī no Krievijas," parlamenta deputātiem iepriekš sacīja Lietuvas premjerministre.

"Tas nenozīmē, ka manuprāt, cilvēki, kuriem ir bizness - pat saistīts ar pārtikas produktiem -, un kuriem ir kaut kādas tirdzniecības attiecības ar Krieviju, rīkojas morāli. Man šķiet, ka tālu no tā, taču viņi rīkojas likumīgi," piebilda Šimonīte, solot izpētīt, cik daudz Krievijas graudu un pārtikas produktu tiek transportēti caur Lietuvu.