Sākumā domāju – aizbraukšu atvaļinājumā uz Berlīni, atradīšu Marlēnas Dītrihas un brāļu Grimmu kapu un uzrakstīšu "Kapu detektīva" sēriju. Beigās še tev, kā atvarā mani sevī ierāva geju kvartāls, savaldzināja sardeles un turki kebabu ūķos, teju līdz dvēselei izģērba muzejā, atplēta muti bārā un kapos Amors iešāva bultu taisni sirdī. 

Sardeles, geji un femme fatale

Uz ielas uzreiz secinājām, ka esam apmetušies geju kvartālā, jo visās malās bija geji. Esmu puisis no laukiem, tāpēc staigāju, muti atpletis. Geju suvenīru bode, piemēram. Magnētiņi, grāmatas, karogi, apģērbi, cepures – viss ar geju tematiku. Vareni iepirkos. Turpat blakus – geju kafejnīca, tiesa, uz durvīm pielīmēta lapiņa ar uzrakstu, ka hetero arī drīkst. Tāpēc devāmies vien iekšā un izbaudījām vienas no brīnišķīgākajām brokastīm mūžā. Un tad vēl pa glāzei šampanieša par godu mīļotās dzimšanas dienai. Eh, dzīve ir skaista. Tad aplūkojām geju porcelāna izstādi, kas konservatīvākam latvietim liktu paģībt un Brekti vairs neuztvert par draudu tikumībai, bet gan tikumības iemiesojumu. Paraustījām arī geju kluba “Romeo und Romeo” durvis, kas izrādījās aizslēgtas. Diemžēl ciet bija arī fetiša preču veikals, kura skatlogā kā mazas eglītes bija sarindoti dažādi spraudņi, izkarināts suņa kostīms un izstādīta arī milzīga, melna silikona dūre. Geju frizētava gan bija vaļā, bet visi krēsli bija aizņemti, tāpēc mana matu kodaļa palika neskarta, kaut sen jau prasa šķēres un ķemmi. Kvartāla malā mūs iepriecināja priecīgs gejs, kurš gāja pa ielu dziedādams un dejodams, tāpēc ceļu uz kapiem varējām turpināt pavisam pozitīvā noskaņojumā.

Jā, pirmais, ko izdarīt Berlīnē, – apmeklēt kapus. Vispār šo rakstu biju iecerējis kā “Kapu detektīva” kārtējo sēriju, tomēr, lūk, sanāca kaut kā plašāk par Berlīni, gejiem un tā. Nu nekas. Marlēna Dītriha man noteikti piedos, ka viņas pēdējās atdusas vietas meklēšanu iekļauju plašākā kontekstā.

Komentāri (10)
CopyLinkedIn Draugiem X