Kariņš: Mums vajadzīgi draugi arī ārpus ES un NATO (4)

Viņš uzsvēra, ka paralēli Latvijas darbam pie NATO un Eiropas Savienības (ES) stiprināšanas mums ir vajadzīgi draugi arī citos pasaules reģionos. Tāpēc Latvija aktivizēs saziņu ar globālajiem dienvidiem jeb Centrālamerikas, Dienvidamerikas, Āfrikas un Āzijas valstīm.

Pašlaik par karu Ukrainā Krievijas naratīvs šajā valstīs tiek izplatīts "ļoti veiksmīgi". Reizē sarunas ar globālo dienvidu valstu pārstāvjiem Kariņš novērtē pozitīvi. Šo valstu pārstāvji atzīmē, ka Krievija "saka ko citu" par pašas veikto karu pret Ukrainu, tāpēc Latvijai vajag norādīt uz reāli notiekošo, kas atspēkotu Krievijas apgalvojumus, norādīja ārlietu ministrs.

Kariņš arī atkārtoti pauda, ka pasaule kļūst arvien nestabilāka, gan turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu, gan "Hamās"-Izraēlas karam, kā arī Krievijai nostiprinot savas pozīcijas daļā no Āfrikas valstīm.

Ārlietu ministrs arī vērsa uzmanību, ka Krievijas kara mašinērija ir iedarbināta uz pilnu jaudu, Krievijai pārorientējoties uz kara ekonomiku. Kariņš norādīja, ka Krievija neražo pasaulē precīzākos ieročus, taču tā ražo ieročus masveidā.

Latvijas drošību šajā situācijā veido vairākas lietas, tajā skaitā, ka esam daļa no Eiropas Savienības (ES) un NATO, ka mūsu valstu teritorijā ir desmit sabiedroto valstu kopīgā karavīru grupa, kā arī vēl citi sabiedrotie - ASV spēki un Dānijas rotācijas spēki, atzīmēja politiķis. Arī Kanādas politiķi tikko kā atkārtoti apstiprinājuši, ka strādās pie spēku palielināšanas Latvijā līdz brigādes līmenim.

Kariņš akcentēja, ka esam palielinājuši aizsardzības budžetu 2024.gadam, tam sasniedzot 2,4% no iekšzemes kopprodukta un virzoties uz 3% no IKP 2027.gadā.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka finansējam pretgaisa aizsardzības sistēmu un krasta aizsardzības artilērijas iegādi, ka esam ieviesuši vispārējo aizsardzības dienestu, tāpat aug zemessargu skaits.

Kariņš arī vērsa uzmanību Rietumu attiecību veicināšanai ar Gruziju un Armēniju, kura esot smagi vīlusies Krievijā saistībā ar nepieciešamā atbalsta nesaņemšanu reģionā un pašlaik ļoti aktīvi meklējot saiknes ar Rietumvalstīm.

Sēdes sākumā Kariņš uzsvēra, ka ārlietu ministra ziņojuma veidošanai ļoti labprāt uzklausītu arī rakstiskus deputātu ieteikumus, un tos vajagot rakstīt dokumenta tekstā.

Komisija šodien, izvaicājot Kariņu un vēlāk Ārlietu ministrijas pārstāvjus, sprieda par ikgadējā ziņojuma par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2023.gadā projektu.

Pašreizējam, septembrī amatā apstiprinātajam ārlietu ministram Kariņam tas varētu būt pirmais ziņojums, kas 2024.gada sākumā būtu jāprezentē debatēs Saeimā.

Kopsēdē Kariņš cita starpā norādīja, ka svarīgs jautājums ir atbalsts diasporai, ņemot vērā, ka ārpus Latvijas dzīvo vismaz 300 000 tautiešu.

Atbildot uz Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Riharda Kola (NA) pausto, Kariņš uzsvēra, ka, lai tautieši atgrieztos Latvijā, nepietiks ar dzimtenes mīlestības un patriotisma uzsvēršanu, bet ir nepieciešams piedāvāt konkrētu darba vietu, piemēram, inženiera amatā vai citās jomās.

Ārlietu ministrs arī norādīja, ka pie iespējas jāatbalsta ārpus Latvijas dzimušās jau otrās paaudzes tautiešu latviešu valodas apguve, ņemot vērā, ka daļa no ārvalstīs dzīvojošajiem bērniem latviešu valodu māk nepietiekamā līmenī.

Komisijas vadītājs Kols cita starpā aktualizēja jautājumu par migrācijas politiku, vaicājot, ko nozīmē ziņojuma projektā minētie vārdi "saglabājot elastību". Ārlietu komisijas vadītājs uzsvēra, ka šādos jautājumos jābūt precīziem par Latvijas nostāju.

Kariņš norādīja, ka jau pirms vairākiem gadījumiem noskaidrojies, ka jautājumus par to, vai uzņemt migrantus Latvijā, izlemj Saeimas līmenī. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Eiropai jāņem piemērs no Latvijas, nodrošinot stingru ES ārējo robežu kontroli, lai ES nevajadzētu slēgt Šengenas zonu, kā to pieredzējām Covid-19 pandēmijas dēļ.

Deputāts Māris Sprindžuks (AS) sēdē pauda bažas par Rietumvalstu politiskās gribas vājināšanos, tajā skaitā, Ukrainas aizstāvēšanā. Tāpat arī klimata jautājumos redzams, ka Eiropas pieeja zaudē, pēdējā klimata samitā iezīmējoties, ka pasaule turpinās plaši izmantot ogles un dabasgāzi.

Tā kā Kariņam bija agrāk jādodas prom no komisijas sēdes, tad Kols ar jautājumu, cik nopietna ir Kariņa iespējamā kandidatūra NATO ģenerālsekretāra amatam, vērsās pie Ārlietu ministrijas (ĀM), ārlietu ministra pārstāvjiem. Ārlietu komisijas vadītājs norādīja, ka viņam šajā jautājumā arī jābūt skaidrībai, kādu vēstījumu sniegt ārvalstu kolēģiem.

Kols norādīja, ka tas būtu ideāli, ja NATO ģenerālsekretārs nāktu no Baltijas valstīm, reizē jau apmēram gadu aktuāla ir cita iespējamā kandidatūra - Igaunijas Ministru prezidente Kaja Kallasa.

ĀM un Kariņa pārstāvis skaidroja, ka šis jautājums aktualizējies pēc Rietumvalstu mediju intereses, kuriem Kariņš uz jautājumu atbildējis idejiski "kāpēc ne". Pašlaik oficiāli zināms tikai viens kandidāts - līdzšinējais Nīderlandes premjerministrs Marks Rite -, bet pārējie izskanējuši neformāli.

ĀM uzsvēra, ka ir pienācis brīdis arī kādam no Austrumeiropas tikt apsvērtam uz NATO vadītāja amatu.

Kā ziņots, ārlietu ministrs Kariņš novembra beigās Briselē pamatojis savas pretenzijas ieņemt NATO ģenerālsekretāra amatu, paužot viedokli, ka organizācijai nepieciešama persona, kas spēj panākt vienprātību, kas apņēmīgi iestājas par aizsardzības izdevumu palielināšanu un kurai ir skaidrs priekšstats, kā tikt galā ar Krieviju.

Sagaidāms, ka jaunais NATO ģenerālsekretārs tiks izraudzīts nākamā gada jūlijā alianses samitā Vašingtonā.

Bijušais Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs šo amatu ieņem jau kopš 2014.gada, un viņa pilnvaru termiņš ticis pagarināts jau četras reizes.