Uzlabos bāriņtiesu darbinieku ētikas pārkāpumu izskatīšanas regulējumu

LM piedāvātie grozījumi Bāriņtiesu likumā paredz, ka sūdzību par bāriņtiesu amatpersonu vai darbinieku ētikas pārkāpumiem iesniedz pašvaldības izpilddirektoram, un to izskata pašvaldības izveidota ētikas komisija, pieaicinot Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas pārstāvi. Tāpat LM piedāvā, ka Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas pārstāvim, kurš pieaicināts iesniegtās sūdzības izskatīšanā, būtu tiesības ierosināt atlikt lēmuma pieņemšanu, lai saņemtu asociācijas valdes viedokli.

Saeimas Juridiskais birojs, kā arī Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Solveiga Alksne uzsvēra, ka asociācija ne tikai labprāt deleģētu biedrus dalībai šādās komisijās, bet vēlas, lai grozījumos tiek iestrādāts, ka pašvaldību komisijām obligāti, bez izvēles iespējām, šāds asociācijas pārstāvis ir jāpiesaista. Vienlaikus Alksne uzsvēra, ka asociācija nepiedalītos lēmuma pieņemšanā, bet, izvērtējot pieejamos dokumentus, sniegtu savu viedokli. Viņas ieskatā tas nepieciešams tāpēc, ka bāriņtiesas darbs ir ļoti specifisks un ne visi pašvaldības darbinieki to pārzina. Tāpat tas ļautu asociācijai fiksēt visus bāriņtiesas darbinieku ētikas pārkāpumus valstī, jo šobrīd asociācija zina tikai par tiem gadījumiem, kuros pašvaldības vēršas pēc atbalsta asociācijā pēc pašu izvēlēs.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Valentīna Gorbunova piekrita Alksnei un uzsvēra, ka - lai arī stāsts ir par ētikas pārkāpumiem, nereti var novērto to sūdzība par bāriņtiesas darbu ir savīta kopā ar procesuālo darbību.

"Ir svarīgi palīdzēt nošķirt, kas ir procesuāla darbība un kas ir ētikas pārkāpums. Reizēm iesniedzējs kā ētikas pārkāpumu saskata to, ka darbinieks ir veicis sarunu ar bērnu bez likumiskā pārstāvja klātbūtnes. Bet tas nav ētikas pārkāpums, tā ir likumīga procesuāla darbība," sacīja Gorbunova.

Otrs jautājums bija par to, vai iesniegumi ir jāpieņem tieši izpilddirektoram. Saeimas Juridiskā biroja pārstāve uzsvēra, ka tas neatbilst pašvaldību likumam, un faktiski izpilddirektors tāpat iesniegumus nodod komisijai.

Ņemot vērā minēto, deputāti lēma, ka LM piedāvātā redakcija ir uzlabojama.

Tāpat sēdes laikā raisījās diskusijas par to, vai pašvaldības darbinieku veidota komisija būtu pietiekoši neitrāla institūcija, kurā iedzīvotāji varētu vērsties. Deputāts Gatis Liepiņš (JV) sacīja, ka atsevišķās pašvaldībās domes priekšsēdētāji ilgstoši ieņem amatus un līdz ar to bāriņtiesu vadītājs varētu būt savā viedā uzticības personas. Attiecīgi komisija varētu negribēt lemt kaut ko, kas nav par labu bāriņtiesai.

Arī deputāte Linda Liepiņa (LPV) sacīja, ka apšauba komisijas objektivitāti un jautāja, vai nevarētu būt viena valstiski noteikta neitrāla, profesionāla ētikas komisija, kas izskata visu pašvaldību bāriņtiesu ētikas pārkāpumus. LM, Tiesībsarga un Latvijas pašvaldību savienības pārstāvji iebilda šādam priekšlikumam, norādot, ka bāriņtiesa ir pašvaldības iestāde un šiem lēmumiem jāpaliek pašvaldības līmenī.

"Ja mēs apšaubām pašvaldības spēju objektīvi spriest, tad tas jautājums ir skatāms kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par to, kā vispār notiek pašvaldību pārvaldība," sacīja LM pārstāve Ilze Kurme.

Savukārt Gorbunova piebilda, ka tad mēs varētu sākt visu pašvaldības iestāžu, tostarp skolu un sociālo dienestu darbinieku ētiku vērtēt valsts līmenī. Ja mēs tā nedarām, tad arī bāriņtiesai nevajadzētu būt izņēmumam.

Jau ziņots, ka Saeimas komisija uzdeva darba grupai, ko uzticēts vadīt LM, informēt par izdarīto vienota bāriņtiesas darbinieku ētikas pārkāpumu izskatīšanas regulējuma izstrādē.

Šobrīd likumā noteikts tikai bāriņtiesu pienākums ievērot ētikas standartus, kurus izstrādājusi Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija. Lai arī ētikas kodeksā atrunāts, ka pārkāpumus izsaka pašvaldība, kārtība, kādā tas notiek, ir ļoti grūti atrodama un izprotama.