Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

Latvija atbalstījusi ANO rezolūciju par humāno pamieru Gazā, Ārlietu ministrija skaidro lēmumu

Raksta foto
Foto: SARAH YENESEL/EPA

ANO Ģenerālā asambleja otrdien, 13. decembrī, ar ievērojamu balsu vairākumu pieņēma nesaistošu rezolūciju, kas pieprasa pamieru Gazas joslā. Izraēla un ASV jau nosodījušas šo rezolūciju, savukārt Latvija bija starp tām valstīm, kas to atbalstīja. Ārlietu ministrija skaidroja Latvijas Radio, kādu apsvērumu dēļ pieņemts lēmums rezolūciju atbalstīt.

Ģenerālā asambleja ietver visas 193 ANO dalībvalstis, no kurām 153 valstis rezolūciju atbalstīja, 10 bija pret un 23 valstis atturējās.

Turpinoties Izraēlas militārajai operācijai pret “Hamās” Gazas joslā, bojā gājuši jau tūkstošiem civiliedzīvotāju. Vēl simtiem tūkstošu kļuvuši par bēgļiem. ANO ziņo, ka Gazā ir ļoti slikta humānā situācija. Tieši par katastrofālo humāno situāciju paustas bažas ANO rezolūcijā, kurā uzsvērts, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām jāaizsargā palestīniešu un Izraēlas civiliedzīvotāji.

Kaut arī juridiski nesaistošs dokuments, šī rezolūcija pieprasa tūlītēju humāno pamieru Gazas joslā, aicina aizsargāt civiliedzīvotājus, nodrošināt humānās palīdzības piekļuvi un nekavējoties bez nosacījumiem atbrīvot visus ķīlniekus.

Palestīnas vēstnieks ANO Rijads Mansurs pauda, ka ANO dalībvalstu balsojums par rezolūciju iezīmē "vēsturisku dienu spēcīgā vēstījuma ziņā, kas sūtīts no Ģenerālās asamblejas".

Savukārt Izraēlas pārstāvis ANO Gilads Erdans rezolūciju nosodīja kā "liekulīgu", norādot, ka "tā ne tikai nenosoda "Hamās" par noziegumiem pret cilvēci - tā vispār nepiemin "Hamās”.

Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte Latvijas Radio skaidroja, ka Latvijas lēmums atbalstīt rezolūciju balstās gan humānos, citos apsvērumos.

"Starptautiskās palīdzības sniedzēji norāda, ka pašreizējā situācijā tie vairs nespēj sniegt humāno atbalstu Gazas civiliedzīvotājiem.

Turklāt ir jāuzsver, ka šis balsojums bija svarīgs no atbalsta ANO sistēmai viedokļa. Latvijai tas ir būtiski arī plašākā kontekstā, domājot par noteikumos balstītas starptautiskās kārtības veicināšanu," Latvijas Radio pastāstīja Eglīte.

Eglīte arī atklāja, ka pirms balsojuma Latvija koordinēja savu nostāju ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, it sevišķi ar Ziemeļvalstīm un pārējām Baltijas valstīm.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu