Starp 50 lielākajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs tikai seši no Latvijas (4)

Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās, un turklāt tās šogad pasliktinājušās: iepriekšējos divus gadus Baltijas Top50 klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, šajā gadā – par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa – 2,78 miljardus eiro. Saskaņā ar "Coface" aprēķiniem Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas Top50 lielākajām kompānijām veido 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas.

Vienlaikus Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas Top50 uzņēmumu reitingā nostiprinājusi. "Coface" eksperti atzīmē, ka Igauniju pārstāvošo uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug: šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn – 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Savukārt Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas: šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn – 28, savukārt 2021.gadā – 32.

Pirmajā desmitniekā neviens no Latvijas

Piecas pirmās vietas "Coface" Top50 Baltijas uzņēmumu reitingā ieņem Lietuvas uzņēmumi.

Šogad Top50 reitinga līderis ir enerģētikas uzņēmums "Orlen Lietuva" - 1. vieta ar 7,6 miljardu eiro apgrozījumu 2022.gadā; tas ir par 77,12% vairāk nekā gadu iepriekš, kad uzņēmums ieņēma reitinga 3. vietu.

Otrajā vietā ierindojās mazumtirdzniecības veikalu un aptieku tīklu pārvaldītājs "Vilnius prekyba" (1. vietā pērn, apgrozījums gada laikā pieauga par gandrīz 17% līdz 6,4 miljardiem eiro). Lietuvas mazumtirdzniecības tīkla uzņēmumu grupa "Maxima grupė" šogad ierindojās trešajā vietā (pērn 2. vietā, apgrozījums auga gandrīz par 15% līdz 5,2 miljardiem eiro), ceturtajā vietā ir Lietuvas enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmums "Ignitis grupė" (pērn 6.vieta, apgrozījums auga par 133,4 procentiem līdz 4,4 miljardiem EUR), savukārt piektajā vietā šogad ir elektroenerģijas piegādātājs "Ignitis", kas ievērojami pakāpies no pagājušā gada 20.vietas un apgrozījumu audzēja gandrīz par 225% līdz 3,2 miljardiem eiro.

Pārējie uzņēmumi pirmajā desmitniekā sarindoti šādi: 6. vietā Igaunijas elektroapgādes uzņēmums "Eesti Energia" (10. vieta pērn; apgrozījumu audzis par gandrīz 69% līdz 2,22 miljardiem eiro), 7. vietā Lietuvas biznesa kapitāla uzņēmumu grupa "Koncernas Achemos grupė" (kāpums no 12. vietas, apgrozījums palielinājies par gandrīz 83% līdz 2,15 miljardiem eiro).

Lietuvas mazumtirgotājs "Maxima LT" tāpat kā pērn palika 8. vietā (apgrozījums pieauga par gandrīz 13% līdz 1,98 miljardiem eiro), 9. vietu sarakstā saglabāja arī Lietuvas investīciju kompāniju grupa "Willgrow" (iepriekšējais nosaukums - "ME Investment", apgrozījums pieaudzis par gandrīz 34% līdz 1,94 miljardiem eiro), savukārt 10. vietā – lauksaimniecība sektora uzņēmumu grupa "Linas Agro Group", kas pakāpusies no 17. vietas un apgrozījumu pērn audzēja par 101% līdz 1,9 miljardiem eiro.

Visstraujāk pieaudzis Igaunijas uzņēmumu apgrozījums, vislēnāk – Latvijas

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, kas ir par 44,3% vairāk nekā 2021.gadā, bet kopējā gūtā peļņa pieauga vēl vairāk – par 47,4% līdz 2,78 miljardiem eiro, salīdzinot ar 1,89 miljardiem eiro 2021.gadā. Latvijas uzņēmumu apgrozījums pērn audzis par 20,3% līdz 6,98 miljardiem eiro, bet peļņa par 55% līdz 294 miljoniem eiro.

Sarakstā iekļauto Lietuvas uzņēmumu apgrozījuma daļa Baltijas valstu kopējā sniegumā veido 69,1%, Igaunijas uzņēmumu – gandrīz 21,5%, bet Latvijas uzņēmumu – 9,4%. Savukārt analizējot Baltijas valstu Top50 iekļauto uzņēmumu sniegumu peļņas kontekstā: Lietuvas uzņēmumu pienesums ir 67,2% apmērā, Igaunijas – 22,4%, bet Latvijas – 10,6%.

Saskaņā ar "Coface" apkopoto informāciju, 2022. gadā lielākie uzņēmumi Baltijas valstīs pēc peļņas sarindoti šādi:

Lietuvas biotehnoloģiju kompānija "Thermo Fisher Scientific Baltic" – peļņa 554,49 miljoni eiro, 12. vieta reitingā;

Lietuvas enerģētikas uzņēmumu grupas mātes uzņēmums "Ignitis grupė" – peļņa 293,4 miljoni eiro, 4. vieta;

Igaunijas enerģētikas kompāniju grupa "Eesti energia" – peļņa 215 7 miljoni eiro, 6. vieta reitingā;

Lietuvas mazumtirdzniecības veikalu un aptieku tīklu pārvaldītājs "Vilnius Prekyba" - 207,33 miljonu eiro peļņa, 2. vieta reitingā;

Latvijas elektroenerģijas kompānija "Latvenergo" – 183,87 miljonu eiro peļņa, 11. vieta reitingā;

Lietuvas investīciju kompānija "Willgrow" – 134,44 miljonu eiro peļņa, 9. vieta reitingā;

Igaunijas transporta pakalpojumu un preču piegādes uzņēmums "Bolt Operations", kas pieder uzņēmumu grupai "Bolt Technology" – 114,61 miljonu eiro peļņa, 32. vieta reitingā;

Lietuvas mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa "Maxima grupe" – 104,4 miljonu eiro peļņa, 3. vieta reitingā;

Igaunijas investīciju kompānijai "Infortar" – 96,12 miljonu eiro peļņa, 19. vieta reitingā;

Igaunijas gāzes piegādātājs "Eesti gaas" – 95,22 miljonu eiro peļņa, 23.vieta reitingā.

Latvijas uzņēmumu pozīcijas kritušās

Šogad Baltijas lielāko uzņēmumu TOP50 reitingā iekļuva tikai seši Latvijas uzņēmumi, kas šajā reitingā atradās arī iepriekš.

Savu sniegumu reitingā uzlabot izdevies tikai energokompānijai "Latvenergo" (11. vieta, pērn bija 14., apgrozījums pieauga par gandrīz 73% līdz 1,84 miljardiem eiro 2022. gadā) un "Orlen Latvia" (18. vieta, pērn bija 44., apgrozījumam augot par gandrīz 122% līdz 1,1 miljardam eiro).

Tikmēr pārējo uzņēmumu vietas reitingā kritās: šogad 13. vietā ierindojas "ELKO grupa" (pērn bija 7., apgrozījums kritās par gandrīz 23% līdz 1,4 miljardiem eiro), 22. – "Rimi Latvia" (bija 15., pērn apgrozījums auga par 1,2% līdz 1,03 miljardiem eiro), 25. vietā – "Maxima Latvija" (bija 18., apgrozījums palielinājies par 6,5% līdz 975 miljoniem eiro) un 49. vietā – "Circle K Latvia" (bija 48., apgrozījums pieauga par 35% līdz 623 miljoniem).

Lielāko darba devēju pieciniekā – tikai Lietuvas uzņēmumi

Baltijas valstu 50 lielākajos uzņēmumos pērn kopumā strādāja 220,7 tūkstoši cilvēku – tas ir par 6,25% vairāk nekā 2021.gadā (207,7 tūkstoši). Vērtējot uzņēmumus pēc darbinieku skaita 2022.gadā, lielākie reitingā iekļuvušie darba devēji ir jau minētie "Vilnius Prekyba" (47 018 darbinieki, to skaits gada laikā palielinājies par 8%), "Maxima grupė" (38 256 darbinieki, samazinājums par 1%), "Willgrow" (21 966 darbinieki, pieaugums par 12%), "Maxima LT" (12 006 darbinieki, samazinājums par 3%) un Lietuvas aptieku mazumtirdzniecības tīklu pārvaldītājs "Euroaphoteca" (7 454 darbinieki, palielinājums par 102%).

Starp desmit lielākajiem darba devējiem reitingā iekļuvuši arī divi Latvijas uzņēmumi: "Maxima Latvija", pērn nodarbinot 6371 darbinieku, kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš, un "Rimi Latvija" – 5581 darbinieki, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš.

Augs algas un samazināsies inflācija

Sniedzot ekonomiskās vides novērtējumu, "Coface" ekonomists Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) norāda, ka visu triju Baltijas valstu ekonomiku pērn smagi skāra Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas. Vājinājās patērētāju un ražotāju pārliecība, savukārt augošās preču un kapitāla cenas un būtiski piegādes ķēdes traucējumi dažu mēnešu laikā izraisīja rekordaugstu inflācijas līmeni.

Sīlevičs atzīmē, ka 2022. gadā augstākā inflācija starp ES dalībvalstīm fiksēta tieši Baltijas valstīs, gada vidējai inflācijai sasniedzot 19,4% Igaunijā, 18,9% Lietuvā un 17,2% Latvijā.

Tomēr, neskatoties uz to, viņaprāt, ekonomikas noturība ir bijusi salīdzinoši laba, jo tikai Igaunijā 2022. gadā fiksēta ekonomikas lejupslīde 0,5% apmērā. Abas pārējās Baltijas valstis piedzīvoja ekonomikas palēnināšanos, bet to IKP pieaugums sasniedza 3,4% Latvijā un 2,4% Lietuvā. Izvērtējot Baltijas valstu ekonomikas riska līmeni, Latvija un Lietuva ieguvusi A4 jeb mērenu riska vērtējumu, bet Igaunija nedaudz augstāku - A3 jeb apmierinošu vērtējumu, atgādina "Coface" eksperts.

"Coface" vērtējumā Baltijas valstu ekonomika jau ir atgriezusies pirmspandēmijas līmenī, taču to ietekmē jauni izaicinājumi: straujš enerģijas un importēto kapitālpreču cenu kāpums, mājsaimniecību ienākumu samazināšanās un pesimistiskāks uzņēmēju noskaņojums, kas samazina patēriņu un investīcijas.

"Šī situācija nebija tik smaga kā finanšu krīze 2008.-2009.gadā. Kopš tā laika Baltijas valstis ir aktīvi investējušas digitalizācijā, kas ir veicinājis ārvalstu tiešo investīciju pieaugumu, īpaši saistībā ar programmēšanu un citiem IT pakalpojumiem. IT sektors arī bija tas, kas ekonomikas izaicinājumus izjutis vismazāk," norāda Sīlevičs.

Savukārt tuvākajos gados tiek prognozēts, ka Baltijas valstu uzņēmējdarbības vidi turpinās ietekmēt globālā ekonomiskā un ģeopolitiskā nenoteiktība.

"Demogrāfisko izmaiņu ietekmē turpināsies spriedze darba tirgū, stabili augs algas, samazināsies inflācija. Tomēr izaicinājumu netrūkst arī ārējā vidē. Rietumeiropā, kas ir galvenais eksporta virziens, pagaidām fiksēti vāji ekonomiskie rādītāji, kas 2024. gadā vēl gan var uzlaboties. Taču tas savukārt ir atkarīgs no situācijas pasaules lielākajās ekonomikās, tostarp ASV un Ķīnā, kurās vērojama ierobežota ekonomiskā aktivitāte. Mums nav šaubu, ka globālās tirdzniecības atveseļošanās veicinātu labāku noskaņojumu un vienlaikus arī Baltijas valstu ekonomisko rezultātu pieaugumu," atzīmē "Coface" eksperts.