Ministrija nesaredz interešu konfliktu, slēdzot memorandu ar Čakšas padomnieces vadīto nodibinājumu

Ministrija norāda, ka Urtāne ir ārštata padomniece ar fokusu uz skolu tīkla jautājumiem. Savukārt, finansējums, kas ir 310 000 katru gadu no 2024.-2026.gadam, ir paredzēts STEM skolotāju sagatavošanas programmas izveidei, praktiskajām apmācībām ar modernajām tehnoloģijām un to saņems tikai un vienīgi Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Nodibinājums "Iespējamā misija" valsts finansējumu nesaņems, kā arī sadarbības līgumā, kas tiks slēgts starp RTU un nodibinājumu "Iespējamā misija" netiks paredzētas finansiālās saistības, bet tiks definētas partneru savstarpējās atbildības un sagaidāmie rezultāti, skaidro IZM.

Ministrija piebilst, ka, ņemot vērā, ka STEM nozarē pašlaik ir būtisks darbaspēka trūkums un viens no risinājumiem ir radīt skolēnos interesi par STEM nozari, programmas realizācijā iesaistīsies arī vairāki uzņēmumi ar līdzfinansējumu. Tāpat šī programma tikai un vienīgi papildina jau esošās skolotāju sagatavošanas iespējas, un koncentrējas specifiski uz STEM priekšmetu skolotājiem, kā arī risinās jaunu, progresīvi domājošu skolotāju ienākšanu sistēmā, prognozē IZM.

Uz jautājumu, kādā procedūrā tika izraudzīta RTU kā sadarbības partneris pedagogu sagatavošanai, ņemot vērā, ka RTU nav pedagoģijas studiju programmu, IZM uzsver, ka

RTU ir vadošā augstskola inženierzinātņu jomā, tādēļ tai ir kompetence un zināšanas par STEM tēmām.

RTU loma būšot nodrošināt programmas skolotāju kompetenci par STEM tēmām un praktiskās lietas, piemēram, mācības prototipēšanas laboratorijās, un citas.

IZM norāda, ka projekta ideja un sadarbība sākusies starp "Iespējamo misiju" un RTU, IZM atbalstot konkrētas aktivitātes RTU pusē STEM skolotāju apmācības nodrošināšanā.

IZM piebilst, ka ekosistēmā iekļaujoties arī, piemēram, Liepājas Universitāte ar pedagoģijas virzienu. Neesot domāts kaut ko aizstāt, bet papildināt. Skolotāju sagatavošanā darba pietikšot visiem. Šajā projektā ir skaidri plānots koncentrēties uz STEM skolotājiem, uzsver IZM.

Kā vēstīts, "Iespējamā misija" un Latvijas Universitāte (LU) 2019.gada rudenī parakstīja sadarbības līgumu, kas paredzēja pienākumu un atbildību sadalījumu jaunās skolotāju sagatavošanas programmas "Mācītspēks" īstenošanā. Valdība "Mācītspēkam" no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem bija atvēlējusi 2,2 miljonus eiro. Pērn IZM un LU atteicās no turpmākas sadarbības ar "Iespējamo misiju".

IZM informatīvajā ziņojumā valdībai secināts, ka programmas "Mācītspēks" lielākais izaicinājums ir aptuveni 20% dalībnieku atbirums pēc atlases un pirms darba sākšanas skolā. Atbiruma dēļ abos mācībugados - 2020./2021 un 2021./2022.gadā faktiski darbu skolā sāka mazāk par 100 dalībniekiem.

Ziņojumā norādīts, ka divos gados vairāk nekā 250 skolas bija pieteikušas 844 vakances. "Mācītspēks" dalībnieki aizpildījuši vien 20% no pieteiktajām vakancēm, īpaši uzsvaru liekot tieši uz STEM vakanču aizpildīšanu. 34% no "Mācītspēka" dalībnieku pasniedz kādu no STEM priekšmetiem.

LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela aģentūrai LETA norādīja, ka "Mācītspēka" laikā tika pilnveidota studiju programma un tajā turpinās studentu uzņemšana, taču studētgribētāju skaits esot tik liels, cik nu esot.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, vērtējot jauno ieceri par STEM jomas skolotāju sagatavošanu sadarbībā ar RTU un "Iespējamo misiju", norādīja uz interešu konflikta pazīmēm, jo "Iespējamās misijas" valdes priekšsēdētāja ir vienlaikus Čakšas ārštata padomniece.

Kā vēstīts, ceturtdien "Iespējamās misijas", RTU un IZM vadība parakstīs memorandu, apņemoties trīs gadu laikā piesaistīt līdz 180 augsti kvalificētus dažādu nozaru ekspertus un sagatavot viņus darbam skolās dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju mācību priekšmetos.