Ukrainas kļūšana par Eiropas Savienības dalībvalsti varētu būt iespējama vien pēc kara

Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis norādīja, ka iestāšanas sarunas ir pēdējais nopietnais solis pirms kļūšanas par ES dalībvalsti. Tomēr šīs sarunas var ievilkties un būt ilgāku laika periodu, jo, piemēram, ar Horvātiju sarunas ilga vairāk nekā sešus gadus.

Vienlaikus ir grūti iedomāties, ka apstākļos, kad Ukrainā ir pilna mēroga karadarbībā, tā kļūs par ES dalībvalsti. "Visdrīzāk, tas būs stāsts par to, kad karš beigsies, un, cerams, Ukraina tajā uzvarēs," uzsvēra eksperts, gan piebilstot, ka neatkarīgi no tā ES lēmums ir liela izmaiņa ģeopolitikā.

Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktora Toma Rostoka ieskatā kamēr turpinās karadarbība, Ukraina nekļūs par ES dalībvalsti, bet process ir iekustējies.

Tagad ES ir vēl papildu instruments, ar kura palīdzību turpināt ietekmēt Ukrainas iekšpolitiskās norises. Lai arī pieklājīgi tās tiek dēvētas par iestāšanās sarunām, bet pēc būtības šāda valsts pieņem tos noteikumus, kas "likti galdā".

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi ceturtdien samitā Briselē vienojušies sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu, paziņojis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

Eiropas Komisija novembrī ieteica sākt sarunas ar Ukrainu, neraugoties uz atsevišķiem trūkumiem. Ukraina vairākkārt solījusi vēl nepaveiktās reformas īstenot tuvāko mēnešu laikā.

Eiropadome arī piešķīrusi kandidātvalsts statusu Gruzijai un Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili ES lēmumu raksturoja kā "monumentālu pavērsienu".