Kremlim pietuvinātiem cilvēkiem patīk stāstīt stāstu, ka 1999. gada rudenī, kad Vladimirs Putins tika izraudzīts par Borisa Jeļcina pēcteci, topošais Krievijas prezidents izbrīnā izsaucās: "Ak, un es domāju par [amatu] "Gazprom"." Par ko gan vēl varētu sapņot strādnieku šķiras pārstāvis no Ļeņingradas?

Putins nekad nebija iztēlojies sevi lielajā politikā. Viņš bija labi pielāgojies jaunajai tirgus ekonomikai haotiskajos 90. gados, veiksmīgi darbojoties organizētās noziedzības pārņemtajā Sanktpēterburgā, kur atrada savu vietu krustpunktā starp publisko sektoru un kriminālo biznesu.

Taču pēc tam, kad Putina priekšnieks, Sanktpēterburgas mērs Anatolijs Sobčaks, netika atkārtoti ievēlēts, bijušajam VDK darbiniekam nācās meklēt ienesīgus amatus citur. Pateicoties personīgajiem vai korporatīvajiem sakariem, viņam izdevās pārcelties uz galvaspilsētu un ieņemt virkni politisku amatu, kā rezultātā viņš nonāca Kremlī.