Vēl ir krietni par agru sapriecāties par strauju procentu likmju pazemināšanos

14. decembrī, otro sapulci pēc kārtas, ECB vadība nolēma procentu likmes nemainīt. Tika publicētas arī svaigākās IKP un inflācijas prognozes un, ja inflācijas prognožu korekcija nedaudz uz leju ir laba ziņa, tad sliktā ziņa ir kārtējā IKP datu koriģēšana uz leju gan 2023. gan 2024. gadam, jo "turpinās iepriekš veiktās procentu likmju paaugstināšanas spēcīga transmisija uz tautsaimniecību. Stingrāki finansēšanas nosacījumi vājina pieprasījumu, un tas palīdz samazināt inflāciju. Eurosistēmas speciālisti sagaida, ka tuvākajā laikā saglabāsies gausa tautsaimniecības izaugsme."

Pretstatā ASV centrālās bankas (FRS) sapulcei ECB vadība vispār nav diskutējusi par procentu likmju pazemināšanas jautājumu.

Šajā sakarā jāpiemin 13. decembra ASV FRS sapulces rezultāts – procentu likmes netika mainītas, bet lēmēji signalizēja, ka nākamajā gadā varētu būt trīs procentu likmju pazeminājumi. ASV procentu likmju prognozes dažas reizes gadā tiek apkopotas, aptaujājot ASV FRS vadītājus, bet tas ir tikai viedoklis, un dzīve var ieviest nopietnas korekcijas.

Ar lielu sajūsmu šādus centrālo banku lēmumus šonedēļ uztvēra akciju tirgi. Bezdarbs pieaug, ekonomikas izaugsme vāja, procentu likmes ļoti augstas – kur pamats priekam?

Jāatzīmē, ka centrālo banku sapulču vidū ar pārsteigumu šonedēļ izcēlās Norvēģijas centrālā banka, kura ceturtdien diezgan negaidīti (likmju paaugstināšanas prognozētāji bija mazākumā) paaugstināja kronas bāzes likmi par 25 bāzes punktiem (no 4,25% uz 4,50%). Tagad arī Norvēģijas CB būs pievienojusies "higher for longer" pulciņam, jo, pēc centrālās bankas vadītāja sacītā, procentu likme, visticamāk, kādu laiku tiks turēta pie 4,5%.

Procentu likmju griesti ir aiz muguras

Ilgtermiņa procentu likmes ir strauji devušās zemākos līmeņos, kas ļauj ar lielu pārliecību runāt par to, ka procentu likmju griesti ir aiz muguras, ja vien nenotiek kas ārkārtēji negaidīts inflācijas laukā.

Tomēr ir sajūta, ka tirgus nepamatoti uzvedas tā, it kā gaidītu 2009. gada atkārtošanos.

Šobrīd ir savādāk (ceru, ka nenāksies šos vārdus vēlāk nožēlot). Nevienā nozarē nav samilzušas nepārvaramas problēmas. Jā, atsevišķos segmentos ir lielākas vai mazākas problēmas, bet nav milzīgs bankrotu vilnis, nav milzīgu zaudējumu vērtspapīru tirgos, nav bezdarba straujas pieaugšanas, ir saglabājusies investoru apetīte ar lielām atlaidēm iegādāties grūtībās nonākušos uzņēmumus, un kopumā lielai daļai investoru šis gads bijis lielisks gan obligāciju, gan akciju tirgū.

Ar to es gribēju teikt, ka vēl ir vismaz krietni par agru sapriecāties par strauju procentu likmju pazemināšanos. Gribētu piekrist ECB, ka šis ir datu gaidīšanas un vērošanas laiks, jo negatīvas ziņas mijas ar pozitīviem pārsteigumiem (daudzi, piemēram, šogad ASV prognozēja recesiju, bet rezultāts ir daudz labāks par gaidīto).

Veroties Euribor grafikos, redzam, ka garāko termiņu procentu likmju līknes liecas uz leju, kas atspoguļo tirgus dalībnieku viedokli par ECB uzvedību nākamajā gadā, bet īstermiņa likmes turēsies ECB depozīta likmes tuvumā tik ilgi, cik uz vietas stāvēs pati ECB.

Naudas kontos paliek arvien mazāk

Lai arī plaši tiek runāts par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos (algu kāpums pret inflāciju), ne viss ir tiks skaisti, kā rāda ekonomikas dati. Skatoties Latvijas banku noguldījumu datus, redzam, ka naudas Latvijas iedzīvotāju kontos pēdējos pāris mēnešos līdz oktobrim bija mazāk nekā pirms gada attiecīgajā mēnesī, bet inflācija joprojām ir ar plusa zīmi.

Šis ir svarīgs rādītājs, kurš ietekmēs gan mazumtirdzniecības, gan PVN ieņēmumu, gan ekonomikas izaugsmes rādītājus nākamajos mēnešos. Tā kā Covid nekur nav pazudis un no jumtiem sāk krist arī lāstekas, novēlu visiem sargāt savu veselību un naudas plūsmu, priecīgu svētku sezonu!

ECB vadība par procentu likmēm atkal lems 25. janvārī Frankfurtē, bet ASV FRS nākamā sapulce būs 30. / 31. janvārī.