Tāpat kā visos citrusaugļos, mandarīnos ir daudz C vitamīna, beta karotīna un kālija. 100 grami mandarīna nodrošina aptuveni 14% no ikdienas ieteicamā A vitamīna devas (beta karotīns, ko organisms pārvērš A vitamīnā).
Vidēja izmēra mandarīns satur:
- 47 kalorijas;
- 0,7 g olbaltumvielu;
- 0,3 g tauku;
- 12 g ogļhidrātu;
- 1,6 g šķiedrvielu;
- 9,3 g cukurs.
- Nelielos daudzumos mandarīns satur arī tiamīnu, B6 vitamīnu, varu, kāliju, pantotēnskābi jeb B5 vitamīnu.
Mandarīna miza satur superflavonoīdu jeb antioksidantu, ko sauc par tangerīnu, ko uzskata par holesterīna līmeņa pazemināšanas līdzekli.
C vitamīns ir neatsverams ādas veselībai – pierādīts, ka C vitamīnam ir būtiska loma kolagēna veidošanā. Kolagēns ietekmē ādas izskatu, mazinot tās novecošanās pazīmes.
C vitamīna satura priekšrocība ir atbalsts acu veselībai, aizkavējot kataraktas un ar vecumu saistītas mākulas deģenerācijas rašanos.
Papildus tam, ka mandarīni ir bagāti ar vitamīniem, tie ir izcils šķiedrvielu avots. Mandarīnu sastāvā esošais pektīns jeb šķīstošā šķiedrviela, palīdz kontrolēt holesterīna līmeni asinīs.
Lai gan imunitāti nav iespējams nostiprināt ar rezervīti uz priekšu, kā zināms, ir stāvokļi, kad imunitāte ir, zinātniski izsakoties, kompromitēta jeb novājināta, piemēram, pēc kādas infekcijas slimības pievārēšanas, un tad gan tai ir jāpalīdz.
Mandarīnos ir vēl vairāk beta-karotīna un beta-kriptoksantīna nekā apelsīnos, padarot mandarīnus par lielisku uztura papildinātāju. Beta-karotīns un beta-kriptoksantīns ir savienojumi, kas citrusaugļiem piešķir oranžo krāsu. Tie ir spēcīgi antioksidanti – tik stipri, ka var pat mazināt risku saslimt ar dažiem vēža veidiem. Organisms pārvērš beta-karotīnu un beta-kriptoksantīnu par A vitamīnu, kas ir būtisks veselīgai imūnsistēmai, labai redzei un normālai augšanai un attīstībai.