Vai vēl konservatīvāka nekā pašreizējā? Čīlē svētdien notiek referendums par jauno konstitūciju

Tas būs jau otrais referendums pēdējo divu gadu laikā par jauno konstitūciju, kurai jāaizstāj diktatora Augusto Pinočeta laikā pieņemtais pamatlikums.

Taču daļa ekspertu apgalvo, ka jaunā konstitūcija esot vēl konservatīvāka nekā pašreizējā.

Iepriekšējo konstitūcijas projektu, kurš tika pasludināts par "visprogresīvāko" valsts pamatlikumu visā pasaulē, jo saturēja visdažādāko galēji kreiso kustību idejas, vēlētāji pagājušā gada septembrī notikušajā referendumā ar 62% balsu noraidīja.

Maijā notikušajās konstitūcijas izstrādes komitejas vēlēšanās uzvarēja labējās partijas, un jaunievēlētās komitejas izstrādātais projekts, kas satur 216 pantus, pamatā saglabā līdzšinējo brīvā tirgus sistēmu.

Kreisi noskaņotais prezidents Gabriels Boričs paziņojis, ka gadījumā, ja vēlētāji noraidīs arī šo projektu, vēl vienu mēģinājumu izstrādāt jaunu konstitūciju savu pilnvaru laikā, kas beidzas 2026.gadā, viņš vairs neuzsāks.

Taču pēdējie aptauju rezultāti, kas tika publicēti pirms divas nedēļas ilga "klusuma perioda", liecina, ka vēlētāji noraidīs arī šo konstitūcijas projektu.

1980.gada konstitūcijas nomaiņas procesu ievadīja vardarbīgie masu protesti pret sociālo nevienlīdzību, kas izcēlās 2019.gada oktobrī.

2020.gadā notikušajā referendumā 80% čīliešu atbalstīja jaunas konstitūcijas izstrādi.

Četru gadu laikā masu entuziasms ir noplacis, pateicoties pandēmijai, inflācijai un ekonomikas stagnācijai, norāda eksperti.

"Valda lielas vilšanās gaisotne," atzīst Čīles Universitātes politikas zinātnes nodaļas vadītāja Klaudija Heisa, piebilstot, ka vēlētāji konstitucionālajos jautājumos nav ieinteresēti, tie viņus maz motivē un nogurdina.

Ļaudis interesē daudz ikdienišķākas lietas. "Viņi pieprasa drošību, sabiedrisko kārtību, vairāk policistu ielās, lai pēc pāris gadiem ļoti nenormālas dzīves atgrieztos normalitāte," uzsver Heisa.

Čīles ekonomika pērn saruka par 2,2%, un šogad lejupslīde ir turpinājusies.

Tikmēr opozīcija tautas nobalsošanu cenšas pārvērst referendumā par Boriču, kuru atbalsta vairs 30% vēlētāju. Kreisi noskaņotais prezidents pirmo triecienu saņēma jau maijā, kad konstitucionālās padomes vēlēšanās uzvarēja nacionālkonservatīvā Republikāņu partija.