:format(webp)/nginx/o/2023/12/16/15785286t1h0e6f.jpg)
"Lai mūžīga Gaisma atspīd viņam! Gudrais, viedais kolēģis gandrīz 20 gadu garumā, viens no izcilākajiem latviešu publicistiem Viktors Avotiņš ir devies mūžībā. Visdziļākā līdzjūtība tuviniekiem!", sestdien sociālajā tīklā "Facebook" raksta viņa ilggadējā kolēģe Anita Daukšte.
Vēl tikai 12.decembrī Viktors Avotiņš atzīmēja 75 gadu jubileju. Laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze" vēsta, ka Viktors Avotiņš ir dzimis 1947. gadā Ludzā, bērnību pavadījis Cirmas pagastā. Mācījies Suntažu vidusskolā, beidzis Rīgas Civilās aviācijas institūtu. Strādājis par inženieri programmētāju Civilās aviācijas automatizēto vadības sistēmu zinātniski-pētnieciskā institūtā Rīgā.
Avotiņš ir strādājis vairākos preses izdevumos: bijis laikraksta "Literatūra un Māksla" atbildīgais sekretārs un redaktora vietnieks, žurnāla "Daugava" atbildīgais sekretārs un galvenā redaktora vietnieks, laikraksta "Latvijas Jaunatne" redaktora vietnieks.
Visdziļākā līdzjūtība žurnālista Viktora Avotiņa tuviniekiem, kolēģiem un līdzgaitniekiem, mūžībā aizejot. Ar pateicību pieminam viņa ieguldījumu žurnālistikā, Trešajā Atmodā un Latvijas Tautas frontes dibināšanā.
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) December 16, 2023
Dažādos laikos Avotiņš bijis Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs un valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, Nacionālā kinematogrāfijas centra (tagad - Nacionālā kino centra) Konsultatīvās filmu padomes loceklis, kā arī "Latvijas PEN kluba" biedrs.
Bijis laikraksta "Jaunā Avīze" galvenais redaktors; no 1998. gada darbojas laikrakstā "Neatkarīgā Rīta avīze".
Izdoti trīs Viktora Avotiņa dzejoļu krājumi - "Apiet loku" (1979), "Taupīšanās" (1982) un "Lēzenā mūžība" (1986), bet periodikā publicēts daudz Avotiņa rakstu par literatūras un kultūras jautājumiem.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)