Noskaties ⟩ Izmeklējot lietu par uzņēmēja Garkalna slepkavību medībās, daudzi jautājumi palikuši bez atbildes

LTV raidījums “de facto” atgādina, ka medības Ropažu novada Līču pļavās pirms nedaudz vairāk kā gada beidzās ar mednieka nāvi. Nakts medībās no torņiem tika nošauts uzņēmējs Jānis Garkalns, apsardzes uzņēmuma “Alabais” īpašnieks.

Ziņas par notikušo parādījās ar vairāku dienu nobīdi un radīja daudz jautājumu. Vispirms tika izziņota policijas ģenerāļa Jura Šultes vēlme doties izdienas pensijā. Pēc tam noskaidrojās, ka Šulte iepriekšējā nedēļas nogalē piedalījies medībās, kurās notika nelaimes gadījums.

Neskaidrību pastiprināja oficiālie paziņojumi, ka Garkalna nošaušana neesot konstatēta medību vietā, bet tikai vēlāk tiesu medicīnas ekspertīzē.

Toreizējais iekšlietu ministrs Kristaps Elkons (LA) nedēļu pēc notikušā klāstīja: “Mediķi bija konstatējuši cilvēkam dabīgu nāvi. Tā bija sestdienas un svētdienas nakts. Cilvēks tika nogādāts uz morgu, un, kad nākošajā dienā veica ekspertīzi, tad pirmdienas rītā mēs uzzinājām, ka cilvēkam nav bijusi dabīga nāve, bet ir šauta brūce.”

Ņemot vērā, ka medībās piedalījās Valsts policijas priekšnieka vietnieks Šulte, izmeklēšanu nodeva iekšlietu ministra pārraudzībā esošajam Iekšējās drošības birojam, kas mēnešiem ilgi par izmeklēšanu klusēja. Paralēli savu dienesta pārbaudi par policistu darbu izsaukuma laikā sāka Valsts policija.

Martā policijas priekšnieks Armands Ruks ikgadējās preses konferences ietvaros stāstīja, ka kādas amatpersonas rīcībā tika saskatītas disciplinārpārkāpuma pazīmes, bet nebija būtisku seku, tādēļ šis darbinieks tika cauri vien ar aizrādījumu. Bet pret diviem citiem policistiem tobrīd turpinājās disciplinārlietas.

“Formāli viss bija izdarīts pietiekoši, bet formāla pieeja šādos smagos gadījumos ir nepareiza pieeja, tāpēc šobrīd mēs esam arī pieprasījuši informāciju prokuratūrā, lai noskaidrotu viņu viedokli, vai tomēr nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma vai bezdarbības pazīmes. Līdz ar to nedaudz disciplinārlietas izmeklēšana ievelkas,” preses konferencē martā sacīja Ruks.

Viņš uzsvēra, ka Valsts policija un tās vadība nekādā veidā nav mēģinājusi ietekmēt apstākļu noskaidrošanu, un pieļāva, ka policisti pat varētu zaudēt darbu:

“Skaidrs, ka disciplinārsodi šiem kolēģiem būs diezgan bargi. Skatīsimies, vai vispār dienestu būs iespējams turpināt. Man jāredz. Tā ir disciplinārizmeklēšana. Arī tur amatpersona, kas izmeklē, ir neatkarīga. Es kā vadītājs nevaru ietekmēt uz vienu vai otru pusi.”

Tā gan nenotika. Abi policijas darbinieki aizvien ir dienestā. Policijā raidījumam paskaidroja, ka viņi sodīti ar rājienu, jo nepietiekami profesionāli strādājuši notikuma vietā. Taču policijai neesot ziņu, ka viņu rīcība būtu negatīvi ietekmējusi kriminālprocesa izmeklēšanu attiecībā pret ģenerāli Šulti.

Tomēr vienu no policistiem, kuru iepriekš sodīja ar rājienu, oktobrī Iekšējās drošības birojs rosināja apsūdzēt arī noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Prokuratūra cēlusi apsūdzības gan bijušajam Rīgas reģiona policijas priekšniekam Jurim Šultem, gan vienam no policistiem, kas ieradās medību vietā pēc izsaukuma. Šulti tiesās par slepkavību, savukārt otru policijas darbinieku – par dokumenta viltošanu. Prokurore abās lietās Dace Nusbauma raidījumam “de facto” interviju par izmeklēšanā atklāto atteica, bet atbildēja rakstiski.

No prokuratūras un tiesas informācijas izriet, ka otrajā kriminālprocesā apsūdzēts Valsts policijas jaunākais inspektors Aldis Dzērve. Viņš vienlaikus strādājis arī Ropažu novada pašvaldības policijā. Policists apsūdzēts par apzināti nepatiesu ziņu norādīšanu izmeklēšanas darbības protokolā, kas neattiecas uz mirušās personas nāves cēloni, bet saistītas ar priekšmetu fiksēšanu notikumu vietā. Par kādiem priekšmetiem ir runa, prokuratūra nesaka.

Šultem apsūdzību slepkavībā ar netiešu nodomu izvirzīja jau vasarā. Šulte esot šāvis ar viņam piederošo medību ieroci.

No prokuratūras atbildēm gan nekļūst skaidrs, vai tiešām cilvēka nošaušanu medībās neviens uzreiz nepiefiksēja un vai bija mēģinājumi slēpt pēdas. Šos jautājumus prokuratūra pirms tiesas atsakās komentēt.

“Cietušajiem ir pamats domāt, ka, iespējams, informācijas nesniegšana par nāves apstākļiem bija mēģinājums noklusēt patiesos lietas apstākļus, kādos gāja bojā Jānis Garkalns,” teic Garkalna ģimenes advokāte Helēna Purviņa.

No viņas teiktā izriet, ka arī nošautā uzņēmēja ģimenei par medībās notikušo vairākas dienas neviens nebija pateicis:

“Cietušie pauž lielu neizpratni par to, kā viņi vispār noskaidroja, kādi ir bijuši šie nāves cēloņi. Jo, tikai saņemot izziņu no morga pirms bērēm, neko nenojaušot, ģimene noskaidroja un izlasīja šajā miršanas izziņā, ka nāve ir iestājusies no šautas brūces.”

Purviņa gan uzskata, ka tālāka slepkavības izmeklēšana no Iekšējās drošības biroja un prokuratūras puses notikusi gana profesionāli.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā plāno uzņēmēja Garkalna slepkavības krimināllietu, kurā apsūdzēts policijas ģenerālis Šulte, sākt iztiesāt nākamā gada janvārī. Ne Šulte, ne otrā kriminālprocesā apsūdzētais Dzērve neatsaucās lūgumam komentēt notikušo. Saskaņā ar prokuratūras atbildēm, ne viens, ne otrs vainu izvirzītajās apsūdzībās neatzīst.