:format(webp)/nginx/o/2023/12/17/15787239t1h1cec.jpg)
Precīzi pirms gada Ziemassvētku laikā stāstījām, kā Latvija mēģina sakārtot civilās aizsardzības jomu. Bija solījumi apsekot drošās patvēruma vietas ēku pagrabos un risināt daudzas citas praktiskas un nepieciešamas lietas. Tomēr pagaidām atbildīgo darba tempi neliecina, ka mēs dzīvotu kara laikā, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Latvijā gadiem novārtā bijusi atstāta civilā aizsardzība. Vēl pirms gada runājot ar politiķiem, viņi solīja šim jautājumam aktīvi pievērsties. Bet kopš Ukrainas kara sākuma Latvija joprojām nav sapratusi, kādiem normatīviem jāatbilst bumbu patvertnēm.
Simtgadīgais Āgenskalna tirgus pēc uzcelšanas saukts par modernāko Latvijā. Jau tolaik tur bija centrālapkure, lifti, ventilācija un ietilpīgi pagrabi pazemē. Pārdzīvojis divus pasaules karus, šobrīd pēc restaurācijas tas varētu kalpot ne tikai kā tirgošanās vieta, bet arī patvērums lielu nelaimju gadījumā.
Šomēnes uz tirgu atbraukuši par civilo aizsardzību atbildīgie no Rīgas domes. Izstaigājuši pagrabus, apsekojuši komunikācijas, telpu stāvokli un aizbraukuši. Telpu platība zem tirgus ir 1600 kvadrātmetri.
Janvārī Rīgas domē darbu sāka Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvalde. Tās vadītāja uzdevums ir gatavot galvaspilsētu pārvarēt dažādas krīzes. Tajā skaitā militāro uzbrukumu.
Pārvalde gada laikā secinājusi, ka tās teritorijā ir 355 objekti, kas varētu atbilst pazemes patvertņu prasībām. No tiem dzīvē apsekoti tikai nepilni 30.
Pārējie pētīti uz papīra un dažādos pat vēsturiskos dokumentos. Bet, kā saka domē, - valsts nav spējusi definēt, kādiem kritērijiem patvertnēm jāatbilst. Tāpēc pašvaldība nezinot, ko darīt tālāk.
Tikai tagad par patveršanās vietām Iekšlietu ministrija un glābšanas dienests sagatavojuši informatīvo ziņojumu, kas pirms divarpus nedēļām skatīts valsts sekretāru sanāksmē. Dokumentam ir ierobežotas pieejamības statuss.
Iekšlietu sektoram līdz nākamā gada jūnijam jānosaka prasības, kādām jāatbilst jau esošajām patvertnēm. Bet Ekonomikas ministrijai tikai līdz nākamā gada decembrim.
Tā vietā Igaunijā strādā pavisam citādi. Tur Tallinas Tehniskā universitāte kopā ar drošības speciālistiem uzreiz pēc kara sākuma sagatavoja vispārīgus kritērijus, kā patvertnes vajadzētu sagatavot atbilstoši minimālajām prasībām.
Tad glābējiem iedota nauda, lai viņi kopā ar komersantiem visas vietas apsekotu. Un pilsētās izvietotas speciālas zīmes, kur cilvēkiem pulcēties, ja ārkārtas situācijā nepieciešams veikt ātru iedzīvotāju evakuāciju. Latvijā atbildīgie pat nav vienojušies, kā šādām zīmēm jāizskatās.