Pārtikas tirgotāji kritizē piedāvāto risinājumu valstu karodziņu ieviešanai pie produktiem veikalos (1)

Viņš sacīja, ka kopumā atbalsta ideju informēt cilvēkus par produktu izcelsmes valsti, taču aicina pārskatīt piedāvāto risinājumu šādas informācijas nodošanai. Viņaprāt, par Latviju kā pārtikas produktu izcelsmes valsti visefektīvāk spēj vēstīt paši ražotāji, karoga krāsas liekot uz preces iepakojuma. Savukārt citu valstu izcelsmi efektīvāk norādīt rakstveidā, nevis ar karodziņiem, kurus nebūt ne visi pircēji vienmēr spētu atpazīt.

"Preču sortimentā ir gana plašs dažādu valstu klāsts, preces nāk no patiešām eksotiskām valstīm, un ne katrs spēs atpazīt daudzos un dažādos šo valstu karogus," piebilda Krūzītis.

Viņš arī uzsvēra, ka nodrošināt karogu attēlojumu cenu zīmēs ir tehniski sarežģīti, bet maziem veikaliem pat neiespējami. Tostarp cenu zīmju nodrošināšanai tiek izmantotas dažādas tehnikas - no elektroniskām cenu zīmēm, līdz īpaši drukātām vai ar roku rakstītām cenu zīmēm, turklāt, ņemot vērā, ka krāsainie displeji elektroniskajām preču zīmēm prasa nesamērīgas investīcijas, Latvijā esošie tīkli ir ieviesuši divu līdz trīs krāsu risinājumus.

"Šādās elektroniskajās cenu zīmēs valstu karogu atspoguļošana nav iespējama," skaidroja Krūzītis, iestarpinot, ka arī cenu zīmēm visbiežāk izmantotie termoprinteri nodrošina melnbaltas izdrukas, savukārt, rakstot cenu zīmes ar roku, īstenot prasību par valstu karogu ietveršanu cenu zīmēs praktiski vispār nav iespējams.

"Absurdi pat iedomāties, ka katrā mazā veikaliņā pārdevējs spēs ar roku uzzīmēt dažādu valstu karogus, īpaši ņemot vērā, ka valstu karogiem ir noteikts standarts gan krāsu toņos, gan proporcijās," sacīja LPTA vadītājs.

Krūzītis norādīja, ka šāda prasība arī palielina finanšu un administratīvo slogu, mazina tirdzniecības uzņēmumu produktivitāti, jo, lai ieviestu likumprojektā paredzēto prasību uz cenu zīmēm attēlojot produktu izcelsmes valsts karogu, uzņēmējiem katrai tirdzniecības vietai būtu jāiegādājas vairākus simtus eiro vērtas pietiekami augstas kvalitātes un jaudas krāsu drukas ierīces, turklāt to ikdienas apkope un izejmateriāli ir dārgāki salīdzinājumā ar melnbaltas drukas ierīcēm.

Tāpat LTPA vadītājs sacīja, ka vairāki mazumtirgotāji pauduši, ka gadījumā, ja tiks ieviesta prasība uz cenu zīmēm attēlot produktu izcelsmes valsts karogus, tie apturēs investīciju projektus elektronisko preču zīmju ieviešanai. Tirgotāji skaidro, ka krāsaino elektronisko cenu zīmju ieviešana nav finansiāli iespējama, bet melnbaltie risinājumi neatbildīs likumprojekta prasībām, kas nozīmē, ka likumprojekta ietekmē samazināsies plānotās investīcijas un tiks bremzēti nozares centieni celt produktivitāti.

Krūzītis uzsvēra, ka LPTA izprot, ka viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ tiek virzīta prasība uz cenu zīmēm izvietot arī izcelsmes valsts karogu, ir panākt, ka pircēji plauktos spēj atpazīt Latvijas ražotāju preces, taču, mēģinot uzlabot vienas uzņēmēju grupas stāvokli, nesamērīgam apgrūtinājumam un izdevumiem tiek pakļauta cita. Latvijas ražotāji sasniegtu būtiski labāku redzamību un daudz uzskatāmāk parādītu vietējo izcelsmi, ja karoga krāsas izmantotu uz iepakojuma, uzskata Krūzītis.

Viņš arī minēja, ka starp LPTA biedriem ir tādi, piemēram, uzņēmums "Rimi Latvia", kas brīvprātīgi jau vairākus gadus uz preču zīmēm izceļ vietējo ražotāju produktus, turklāt daudz uzskatāmāk, nekā to prasa šobrīd virzītais likumprojekts.

LPTA dibināta 2010.gadā, un tajā apvienojušies pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumi "Narvesen", "Rimi", "Aibe" un "Top!".

LETA jau vēstīja, ka 14.decembrī Saeima nodeva izskatīšanai komisijās koalīcijas deputātu sagatavotos grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz veikalos cenu zīmē vai pie pārtikas produkta norādīt pārtikas ražošanas valsti, to attēlojot attiecīgās valsts karoga formā.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka šādi grozījumi nepieciešami, "lai patērētājs spētu viegli, ērti un nepārprotami identificēt attiecīgās pārtikas preces izcelsmes valsti".

Grozījumu autori uzskata, ka nereti patērētāji tiekot maldināti par dažādu pārtikas produktu patieso izcelsmes valsti, tādēļ, koalīcijas ieskatā, šāda prasība vairotu patērētāju informētību, ļaujot izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītu lēmumu.

"Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis un to piedāvātos produktus vai vēlas atbalstīt kādu citu valsti tai skaitā Latviju, kuras ražotājiem tie simpatizē. Patērētājiem ir tiesības brīvi izvēlēties, ņemot vērā dažādus aspektus, tai skaitā paužot savu nostāju dažādos jautājumos caur saviem iepirkšanās paradumiem," pauž koalīcijas deputāti.

Paredzēts, ka norma stātos spēkā nākamā gada 1.maijā.