Latvijas Banka maina pieeju pretcikliskās kapitāla rezerves piemērošanai

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvijas Banka maina pieeju pretcikliskās kapitāla rezerves ("CCyB" ("countercyclical capital buffer")) piemērošanai, sākot īstenot pozitīvas neitrālas "CCyB" piemērošanas pieeju, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Tostarp 2024.gada decembrī spēkā stāsies prasība par "CCyB" normu 0,5% apmērā, bet 2025.gada jūnijā - 1% apmērā.

Centrālajā bankā norāda, ka, ievērojot starptautisko pieredzi un ņemot vērā, ka, preventīvi palielinot pretcikliskās kapitāla rezerves normu agrāk finanšu ciklā, ir lielāka iespēja laikus izveidot pietiekamas banku noturības rezerves, kas izmantojamas krīžu, tostarp negaidītu sistēmisku - pandēmisku, ģeopolitisku, makrofinansiālu - satricinājumu, laikā, Latvijas Banka sākusi īstenot pozitīvas neitrālas "CCyB" piemērošanas pieeju.

Atbilstoši šai pieejai "CCyB" norma tiek uzturēta noteiktā bāzes līmenī, kas ir augstāks par 0%, jau standarta risku apstākļos jeb finanšu cikla neitrālajā fāzē, kad cikliskais sistēmiskais risks nav ne paaugstināts, ne arī būtiski zems. Latvijas Banka par piemērotu "CCyB" normas bāzes līmeni ir atzinusi 1%.

Latvijas Banka turpinās katru ceturksni novērtēs cikliskā sistēmiskā riska intensitāti. Cikliskajam riskam pieaugot, "CCyB" norma tiks palielināta proporcionāli tā intensitātei jau no pozitīvās bāzes normas, nevis nulles līmeņa.

Krīzes apstākļos, kad riski īstenojas, kā arī atjaunošanās periodā pēc krīzes "CCyB" norma var tikt samazināta vai atcelta.

Lai sāktu pozitīvās neitrālās "CCyB" pieejas īstenošanu, Latvijas Bankas padome nolēmusi, ka 2024.gada 18.decembrī spēkā stāsies prasība par "CCyB" normu 0,5% apmērā, bet 2025.gada 18.jūnijā - 1% apmērā.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Latvijas kredītiestāžu finansiālie rādītāji ir labi, bet finansējuma izmaksas - joprojām zemas. Vienlaikus nedrīkst aizmirst par riskiem, tostarp pēdējo gadu pieredzi kontekstā ar pandēmiju un Krievijas iebrukumu Ukrainā. Liela mēroga šoki var iestāties negaidīti un pēkšņi, joprojām pastāv augsta nenoteiktība, turklāt Latvijas tautsaimniecība tās izmēra un atvērtības dēļ ir īpaši pakļauta ārējām norisēm.

Tāpēc ir tālredzīgi labos finansiālos apstākļus izmantot, lai laikus veidotu papildu noturības rezerves nākotnes situācijai, kad riski var īstenoties, norāda Latvijas Bankas pārstāvji. Latvijas kredītiestāžu pašreizējie finansiālie apstākļi ļauj nostiprināt noturību bez negatīviem procikliskiem efektiem.

Agrīna un pakāpeniska drošības rezervju izveide pasargā no negaidītiem lieliem šokiem, samazina nenoteiktību, kas saistīta ar risku savlaicīgu identificēšanu un īstenošanos, un palielina makrouzraudzības politikas īstenošanas elastību visa finanšu cikla laikā, jo "CCyB" ir makrouzraudzības kapitāla instruments, kuru var visvieglāk atbrīvot finanšu krīzes gadījumā.

Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu Latvijas Banka ir iestāde, kura Latvijā ir atbildīga par "CCyB" normas noteikšanu. Reizi ceturksnī Latvijas Banka novērtē cikliskā sistēmiskā riska intensitāti un, ja nepieciešams, nosaka vai koriģē noteikto "CCyB" normu, kas attiecināma uz riska darījumiem, kuri noslēgti ar Latvijas rezidentiem. Katru ceturksni Latvijas Banka publicē novērtējumu par ciklisko sistēmisko risku un piemērojamo "CCyB" normu. Ja "CCyB" normu mainīt nav nepieciešams, spēkā saglabājas iepriekšējais lēmums par "CCyB" normu.

"CCyB" ir makrouzraudzības instruments, kuru var lietot ar mērķi stiprināt kredītiestāžu kapitalizāciju finanšu cikla neitrālajā un augšupejas fāzē, lai krīzes apstākļos kredītiestādēm būtu pietiekami laba spēja absorbēt zaudējumus. "CCyB" norma tiek samazināta vai atcelta tad, kad riski īstenojas, tādējādi palīdzot kredītiestādēm turpināt piedāvāt finansējumu tautsaimniecību. Tas samazina krīžu ilgumu un to ietekmi uz tautsaimniecību.

Pozitīvās neitrālās "CCyB" pieeju atbalsta arvien vairāk valstu, un tā jau tiek īstenota Lielbritānijā, Austrālijā, Honkongā, Čehijā, Nīderlandē, Īrijā, Kiprā, kā arī Latvijas finanšu sektoram nozīmīgajās valstīs - Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā.

Jau vēstīts, ka Makrouzraudzības padome 2023.gada 19.jūlija sēdē pieņēma lēmumu par tā saucamās pozitīvās neitrālās pretcikliskās kapitāla rezerves pieejas ieviešanu.

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulējumā noteikto pretcikliskās kapitāla rezerves lēmumu spēkā stāšanās laiku, kas ir 12 mēneši kopš paziņojuma par lēmumu publicēšanas, pakāpeniska pozitīvās neitrālās pretcikliskās kapitāla rezerves pieejas īstenošana sākama šogad decembrī, ik ceturksni veiktās pretcikliskās kapitāla rezerves pārskatīšanas ietvaros pieņemot lēmumu, ka 2024.gada decembrī stājas spēkā prasība par pretcikliskās kapitāla rezerves normu 0,5% apmērā un 2025.gada jūnijā - 1% apmērā.

Svarīgākais
Uz augšu