Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

NATO un ES skatās uz austrumiem un paplašināšanās virzienā, taču pāris cilvēki rada grūti apejamus šķēršļus

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Foto: dpa/scanpix

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā pamudināja Zviedriju un Somiju iestāties NATO, padarot oficiālo ilggadējo sadarbību ar NATO dalībvalstīm. Ukraina uzreiz pēc kara sākuma nopietni ķērās pie mēģinājuma iestāties NATO un Eiropas Savienībā. Tomēr divas valstis lika šķēršļus.

Somija par NATO dalībvalsti oficiāli kļuva šī gada 4.aprīlī. Bija paredzēts, ka Somija un Zviedrija iestāsies aliansē vienlaicīgi, taču tā nenotika – NATO dalībvalstis Turcija un Ungārija joprojām nav pabeigušas ratifikācijas procesu. Turcija pārmet Zviedrijai, ka tā esot pārāk iecietīga pret kurdiem un personām, ko Turcija apsūdz līdzdalībā 2016.gadā notikušajā valsts apvērsuma mēģinājumā pret Redžepa Tajipa Erdogana valdību (izmantojot apvērsuma mēģinājumu kā attaisnojumu, Erdogans pēdējos gados izvērsis plašas represijas).

Ukrainas cerības gūt skaidrību par to, kad kara plosītā valsts varētu iestāties NATO, izplēnēja šovasar notikušajā NATO samitā Viļņā. Lai gan NATO sadarbojas ar Ukrainu un NATO-Ukrainas padomes ietvaros sēžas ar to pie viena sarunu galdu, nekāda skaidrība par Ukrainas iestāšanos aliansē nebūs iespējama, kamēr turpinās karš. 

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu