Slovēnijas pieredze: divos gadu desmitos izdevies samazināt noslīkušo skaitu no 128 līdz 15 gadā

Konferencē “Learn to swim” Slovēnijas peldēšanas federācijas prezidents Boro Strumbjels (Boro Strumbjel) stāstīja: “Situācija pagātnē bija traģiska – 1969. gadā statistika vēstīja, ka noslīkstot dzīvību zaudējuši 128 cilvēki. Taču reālas darbības situācijas uzlabošanā sākās vien 1982. gadā, kad tika ieviesta obligātā bērnu peldētapmācības un glābēju apmācību programma. Deviņdesmitajos gados ik gadu zaudējām ap 30 dzīvību, taču kopš 2000. gada statistika uzrāda ap 15–17 noslīkušo.”

Slovēnijā tiek īstenota visaptveroša peldētapmācības sistēma, kas balstīta izglītības programmā. Pamatprasmi peldēt iemāca skolā, un tā tiek finansēta no valsts un pašvaldības līdzekļiem. Savukārt attīstīt spējas, piemēram, sporta peldēšanā var peldēšanas federācijas vai privāto klubu īstenotajās nodarbībās, ko pilnībā apmaksā vecāki ar nelielu pašvaldību līdzfinansējumu.

Bērniem pirmā iepazīšanās ar ūdeni notiek jau bērnudārzā, kur nodarbību mērķis ir sadraudzēties ar ūdeni. 10 stundu programma tiek finansēta no pašvaldību budžeta, taču apmeklējums ir vecāku ziņā. Obligāts apmeklējums peldēšanas nodarbībām ir sākumskolas audzēkņiem 2. klasē. 20 stundu programmā, kas tika ieviesta 1998. gadā, bērni apgūst prasmi nopeldēt 25 m kādā no peldēšanas stiliem.

Vasarās 5. klases audzēkņiem tiek organizētas nedēļu garas nometnes pie atklātām ūdenstilpēm, to laikā tiek apgūti drošas uzvedības pamati, kā arī stiprināta peldētprasme. Nometnes vairumā gadījumu organizē skolas jūras tuvumā. Nometnes tiek finansētas no valsts un pašvaldības budžeta ar nelielu vecāku līdzmaksājumu.

Sasniedzot 12 gadu vecumu, notiek peldētprasmes novērtējums, kas ietver 50 m peldējumu kādā no peldēšanas stiliem un spēju ienirt. Tiem, kam nepieciešams, tiek organizēts papildu 12 stundu apmācību kurss.

“Dramatisko situāciju septiņdesmitajos gados skaidrojam ar to, ka tikpat kā nebija iekštelpu peldbaseinu, lai arī šobrīd to skaits ir nepietiekams – ap 15 visā valstī, taču tie ir sasniedzami ar skolu organizētiem autobusiem. Kā otrs iemesls minams glābēju trūkums. Vien 1982. gadā sākās mērķtiecīgi organizētas apmācības darbam peldbaseinos, pie ezeriem un upēm. Glābēju klātbūtne populārās peldvietās tika noteikta kā obligāta. Taču visbūtiskākais ir peldētprasme. Vēl 1992. gadā aptaujas liecināja ka 25 % iedzīvotāju nemāk peldēt, taču tagad, 30 gadus vēlāk, no visiem 12 gadus veciem jauniešiem 89.1 % spēj nokārtot pamatprasmju pārbaudi un var apgalvot, ka māk peldēt,” stāsta B. Strumbjels.

Avots: https://who.canto.global/v/UV603PHDNV/album/RHAG9?viewIndex=0&gOrderProp=uploadDate&gSortingForward=false&referenceTo=&from=fitView&display=fitView

Raksts tapis sadarbībā ar biedrību "Peldēt droši"