Vācijas aizsardzības ministrs: Vācija Lietuvā pirmoreiz pastāvīgi izvieto brigādi aiz savām robežām (2)

Pistoriusam raidījumā tika uzdots jautājums, vai Bundesvēra (Vācijas Bruņoto spēku) pārmērīgā birokrātisma dēļ nevajadzētu atteikties no noteiktiem noteikumiem un likumiem, lai vajadzības gadījumā brigāde bez aiztures varētu cīnīties. "Tas nav jautājums par Vācijas likumdošanu, jo pirmoreiz Bundesvēra un Vācijas vēsturē brigāde tiks pastāvīgi izvietota ārpus Vācijas teritorijas. Tāpēc mēs sadarbībā ar draugiem Lietuvā atradīsim jaunu regulējumu tieši šai brigādei," sacīja Pistoriuss.

Viņš arī norādīja, ka Vācija esot pasūtījusi visu, kas brigādei tuvākajos gados būs nepieciešams. "Esam pasūtījuši visu, kas nākamajos gados mums būs vajadzīgs. Piemēram, "Leopard 2A8" tanki brigādei Lietuvā. Viss ir ceļā," viņš uzsvēra. "Protams, tas ir ambiciozs mērķis, kas prasa laiku un naudu. Bet to visi saprot, un šādā laikā tāda ir atturēšanas un aizsardzības cena."

Taču Pistoriuss nenosauca konkrētu termiņu, kad Lietuvā tiks nogādāti pirmie tanki un bruņutransportieri. "Tas atkarīgs no ražotājiem. Mēs pasūtījām to, kas bija nepieciešams, un tas, kas mums ir, tiks tajā pašā laikā izvietots [Lietuvā].

Domāju, ka mēs būsim gatavi vēlākais 2027. gadā, kā jau jūs minējāt. Tad mums šeit, Lietuvā, būs pilnībā spējīga brigāde," solīja Pistoriuss.

Vācijas aizsardzības ministrs arī norāda, ka atbalsta sniegšana Ukrainai, vienlaikus stiprinot savas militārās spējas, ir izaicinājums ne vien Vācijai, bet arī visām pārējām NATO valstīm, tai skaitā Baltijai, Polijai, Vācijai un Francijai. "Mēs daudz ziedojam Ukrainai, tā ir nepieciešamība un pareizā rīcība, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt un aizstāvēt tās teritoriju un suverenitāti. Taču tajā pašā laikā mums ir jāatjauno savi krājumi, jāpaaugstina rūpnieciskās ražošanas kapacitāte. Tas ir dubults, varbūt pat trīskāršs izaicinājums, taču mums jāatrisina, jo alternatīvas nav," skaidro Pistoriuss.

Uz jautājumu, vai Pistoriuss joprojām pieturas pie oktobrī asas diskusijas izraisījušajiem izteikumiem, ka Vācijai jābūt gatavai karam, Pistoriuss atbildēja apstiprinoši. "Protams. Kā gan citādi? Ir skaidri jāpasaka, par ko ir runa," viņš uzsver. "Neviens negrib karu, bet mums jābūt gataviem sevi aizstāvēt un cīnīties karā, jo tas nozīmē mūsu brīvības un drošības sargāšanu. Tas ir skaidri jānosauc vārdā, lai ikviens sapratu, ar kādu nodomu tas tiek darīts. Turklāt kritika, ko saņēmu, lielākoties bija vērsta pret vārda skanējumu, nevis saturu."

Pistoriuss arī uzsvēra, ka Vācija ir otrais lielākais atbalsta sniedzējs Ukrainai pēc ASV. 

Viņš arī pauda, ka tas, kā noslēgsies Krievijas sāktais karš Ukrainā, būs atkarīgs no Ukrainas un Krievijas.

"Putins šo karu varētu izbeigt jau rīt, atvelkot savus karavīrus no Ukrainas," uzsver Vācijas aizsardzības ministrs. "Taču pašlaik viņš to nedara, un es domāju, ka nedarīs arī tuvāko mēnešu un gadu laikā.

Pie lēmuma [par kara izbeigšanu] mēs nonāksim, kad karš sasniegs tādu punktu, kurā abas valstis saka: "Tagad mums ir jāsāk sarunas, un mēs gribam sākt sākt sarunas." Mūsu atbildība ir nodrošināt, lai Ukraina atrastos ļoti, ļoti labā sarunu pozīcijā.

Taču tas, kad šis punkts būs sasniegts, būs Ukrainas lēmums – nevis sabiedroto vai atbalstītāju lēmums. (..) Ciktāl spēju atcerēties, Otrais pasaules karš bija pēdējais karš, kas beidzās ar kapitulāciju. Pēc tam gandrīz visi kari beigušies ar sarunām. To mēs vēl redzēsim. Tomēr tas nebūs mans lēmums, tas nebūs Vācijas, NATO vai Eiropas Savienības lēmums. Tas būs Ukrainas un, protams, arī Krievijas lēmums."