Budžeta komisija pēc ECB atzinuma izvērtēšanas likuma grozījumus mājokļu kredītņēmēju atbalstam atzīst par kvalitatīviem

Komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) komisijas sēdē sacīja, ka ECB nepauž kritiku par pieņemtajiem grozījumiem, bet gan izsaka ieteikumus, kādi uzlabojumi būtu veicami.

"ECB minētie riski banku rentabilitātei izraisīja vieglu smaidu, un ECB vēstuli vairs nespēju uztvert nopietni,"

teica Reirs.

Komisijas vadītājs arī norādīja, ka saprot - ECB ir jāaizstāv banku intereses, taču Saeimai ir jāaizstāv savu vēlētāju intereses. Vienlaikus Reirs norādīja, ka banku uzraugi nostājas banku pusē, demonstrējot neatkarību no sabiedrības nevis no uzraugāmajiem.

Tāpat Reirs vērsa deputātu uzmanību, ka ECB atzinumā nav teikts, ka likuma grozījumi būtu atceļami vai kādā veidā neleģitīmi. Vienlaikus Reirs norādīja, ka zūd pazīmes, ar kurām Saeima tika biedēta likuma grozījumu izstrādāšanas laikā, jo pēdējās dienās divas kredītreitingu aģentūras Latvijas kredītreitingu saglabāja nemainīgu.

Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvaldes vadītājs Elmārs Zakulis komisijas sēdē atzina, ka medijos pārspīlēts ECB atzinuma vērtējums, jo tajā nav nekā pārsteidzoša un iepriekš negaidīta.

Zakulis skaidroja, ka

ECB ir konsekventa savos izvērtējumos un konceptuāli neatbalsta šādus likumus nevienā valstī.

Latvijas gadījumā banku rentabilitāte ir standarta lieta, ko ECB atspoguļo atzinumos, jo papildu nodeva traucē bankām būvēt finanšu buferus, sacīja Zakulis, norādot, ka salīdzinājumā ar Lietuvu, atzinumā par Latviju rentabilitātes risks ir uzsvērts mazāk. "Skaidrs, ka ECB saredz riskus savu funkciju veikšanai, tāpēc šādas iniciatīvas neatbalsta," teica Zakulis.

Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis vērsa deputātu uzmanību, ka ECB atzinumā norādīts uz likuma grozījumu pieņemšanu bez pienācīgas datu analīzes un konsultācijām ar nozari un ECB, tādējādi pārkāpjot Eiropas līguma prasības.

Reirs skaidroja, ka vēstule ECB nosūtīta brīdī, kad kļuvis skaidrs, ka bankas nepiekrīt labprātīgi samazināt procentu likmes.

Arī deputāts Māris Kučinskis (AS) atzina, ka komisija rīkojās pareizi, virzot likuma grozījumus, jo gaidot ECB atzinumu būtu tikai novilcināts laiks. "Iznākums ir kvalitatīvs, un nav par ko kaunēties," viņš teica.

Savukārt deputāts Andris Šuvajevs (P) uzsvēra, ka neatbilst patiesībai ECB atzinumā minētais, ka likuma izstrādes laikā nav vērtēti dati, jo Budžeta komisija izskatīja lielu datu apjomu.

Tāpat Šuvajevs noraidīja ECB pārmetumus, ka nav notikušas konsultācijas ar nozari, jo konsultācijas bijušas plašas, savukārt par iecerētajiem grozījumiem ECB informēta tad, kad kļuvis skaidrs, ka nebūs vienošanās ar bankām par labprātīgu procentu likmju samazināšanu. "Ja mēs būtu gaidījuši, tad nākamgad kredītu ņēmēji nekādas kompensācijas nesaņemtu," teica deputāts.

Šuvajevs piebilda, ka pārsvarā ECB atzinumā apgalvojumi ir izteikti varbūtības formā.

Uz Reira jautājumu par tagadējo banku rentabilitāti un gaidāmo banku nodevas ietekmi uz to, Zakulis atbildēja, ka nodevas ietekme būtiski nepasliktinās banku pelnītspēju, un tā saglabāsies virs pēdējo gadu līmeņa. Zakulis norādīja, ka nodeva banku šā gada peļņu varētu ietekmēt aptuveni par 13%.

Tāpat Zakulis informēja, ka ilgākā termiņā banku peļņa pret aktīviem pārsniedz pirmskrīzes līmeni, un Latvijā bankas ir pelnošākas nekā Eiropas Savienībā vidēji. Tiek prognozēts, ka arī nākamgad banku peļņa pārsniegs 2022.gada līmeni.

Savukārt Reirs uzsvēra, ka 2023.gadā banku kapitāla atdeve 25% līmenī robežojas ar atdevi no kriminālām nozarēm, līdz ar to nav pamata runāt par jebkādām rentabilitātes problēmām.

Brazovskis gan iebilda, ka šajā gadsimtā banku vidējā rentabilitāte ir bijusi 5-6% līmenī, kas nav uzskatāma par augstu, taču Reirs viņam oponēja, uzsverot, ka cipari liecina par pretējo, turklāt pēdējos 12 gadus Latvijā banku rentabilitāte bijusi augstāka par Eiropas Savienībā vidējo.

Komisijas vadītājs rezumēja, ka Saeima ir vērtējusi un rīkojusies pareizi, likuma grozījumi ir pieņemti un izsludināti, un kredītu ņēmēji nākamgad saņems atbalstu reizi ceturksnī.

Jau ziņots, ka ECB iesaka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

"Vēsturiski zemais ienākumus nenesošo kredītu līmenis Latvijas bankās liek apšaubīt likumprojekta pamatojumu," teikts atzinumā.

Tāpat ECB ieskatā tiks nepamatoti samazināta banku rentabilitāte, bet labumu no kompensācijas izmaksas gūs kredītņēmēji, kas spēj veikt maksājumus.

ECB apsver iespēju, ka zemāka rentabilitāte likumprojekta piemērošanas rezultātā varētu spiest bankas piedāvāt mazāk izdevīgus kreditēšanas nosacījumus un palielināt kredītu procentu likmes, kā arī sašaurināt kreditēšanas piedāvājumu, kas pēc tam var negatīvi ietekmēt reālās tautsaimniecības izaugsmi.

Tāpat ECB vērš uzmanību, ka zemāka rentabilitāte un kapitāls samazinās kredītiestāžu spēju veidot papildu kapitāla rezerves, kas tās aizsargā pret turpmākiem ekonomiskiem satricinājumiem.

Turklāt, samazinoties kredītiestāžu rentabilitātes prognozēm, vietējie un ārvalstu investori varētu būt mazāk ieinteresēti ieguldīt Latvijas kredītiestādēs.

"Likumprojekts varētu izkropļot konkurenci tirgū un vājināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus banku savienībā," teikts atzinumā.

ECB piebilst, ka likumprojektam var būt arī citas neplānotas sekas, negatīvi ietekmējot finanšu stabilitāti, tāpēc nepieciešama analīze, kurā izvērtēta ierosinātās nodevas konkrētā ietekme uz jaunu kredītu piešķiršanu un konkurences apstākļiem tirgū.

Jau ziņots, ka brīdī, kad paies Satversmē paredzētais termiņš, Valsts prezidents Edgars Rinkevičs izsludinās grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā mājokļa kredītņēmēju atbalstam.

Saeima 6.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem 2024.gadā būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes.

Lai sniegtu šo atbalstu, kredītiestādēm tiks noteikts pienākums maksāt nodevu "nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību, ņemot vērā mājsaimniecību maksājumu slogu".

Bankām kā nodevas maksātājiem būs pienākums katram atbilstošajam hipotekārā kredīta ņēmējam aprēķināt kredītu procentu kompensāciju 30% apmērā no ceturksnī samaksātajiem procentu maksājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar attiecīgo hipotekārā kredīta līgumu, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes (kopējās likmes).

Taču kredītu procentu kompensāciju nemaksās par hipotekārajiem kredītiem ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā.

Kredīta procentu kompensāciju saņems hipotekārā kredīta ņēmēji, kuru kredīta līgums būs noslēgts līdz 2023.gada 31.oktobrim un kuru hipotekārā kredīta atlikums nepārsniegs 250 000 eiro.

Kredītiestādes, kurām būs pienākums maksāt nodevu, to maksās par patērētājiem (fiziskām personām - kredītu ņēmējiem) izsniegtajiem kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar Latvijā esoša nekustamā īpašuma hipotēku jeb par hipotekārajiem kredītiem.

Nodevu administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID), kuram kredītiestādes sniegs likumā prasīto informāciju. Kredītiestādēm VID būs jānorāda arī hipotekārā kredīta ņēmēja maksājumu konta numurs, uz kuru VID veiks kredītu procentu kompensācijas izmaksu.

Nodevu maksātu Latvijā reģistrētas kredītiestādes un kapitālsabiedrības, kā arī citu valstu kredītiestāžu un kapitālsabiedrību filiāles, kuras saņēmušas attiecīgā veida licenci patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai.

Kredītiestādēm nodeva būs jāmaksā par katru kalendāra gada ceturksni 0,5% apmērā no nodevas maksātāja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas uz 2023.gada 31.oktobri. Hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu neaprēķinās un nemaksās par tiem hipotekārajiem kredītiem, kas izsniegti ar fiksētu procentu likmi visā hipotekārā kredīta atmaksas periodā.

VID no hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas ieņēmumiem veiks nodevas maksātāja aprēķināto kredītu procentu kompensācijas izmaksu uz nodevas maksātāja norādīto konkrētā hipotekārā kredīta ņēmēja bankas kontu.

Kompensācijas izmaksu VID būs jāveic vienu reizi ceturksnī un ne vēlāk kā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 30.datumam. Tas varētu nozīmēt, ka kompensācijas pirmais maksājums uz kredītņēmēju kontiem varētu tikt veikts līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Likumā noteikts, patērētāja un nodevas maksātāja strīdi saistībā ar kredītu procentu kompensācijas aprēķinu būs risināmi Civilprocesa likuma kārtībā.

Kredītu procentu kompensācija nebūs pakļauta ieturējumu veikšanai, citu maksājumu segšanai un parādu piedziņai.

Hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzības nodevu un kredītu procentu kompensāciju piemēros tikai par 2024.gadu. Likums stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī.