Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 19.decembrī apturēja tiesvedību administratīvajā lietā un ar prejudiciāliem jautājumiem vērsās Eiropas Savienības Tiesā (EST), lietā, kurā cita starpā ir strīds par to, kā pasūtītājam jāpārbauda iepirkuma pretendenta piedāvājuma iespējami nepamatoti zema cena un kā jāmotivē šajā sakarā pieņemtais lēmums.
Senāts aptur tiesvedību lietā par pasūtītāja lēmumu neatzīt iepirkuma uzvarētāja piedāvājumu par nepamatoti lētu
AT informē, ka izskatāmajā lietā ir strīds starp pieteicēju SIA "Eurocash1" un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) par to, vai pasūtītāja SIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" iepirkumā par fiziskās un tehniskās apsardzes pakalpojumiem pamatoti atzina, ka iepirkuma uzvarētājas - AS "G4S Latvia" - piedāvājums nav nepamatoti lēts.
Pasūtītājai iepirkuma laikā bija radušās aizdomas, ka "G4S Latvia" iesniegtais piedāvājums daļā par piedāvāto tehniskās apsardzes cenu varētu būt nepamatoti lēts, tāpēc tā aicināja šo pretendentu sniegt skaidrojumu par piedāvāto cenu. Iepazinusies ar "G4S Latvia" sniegto skaidrojumu, slimnīcā atzina, ka "G4S Latvia" ir izskaidrojusi cenas veidošanās mehānismu un piedāvātās cenas pamatotību, tāpēc tās piedāvājums nav uzskatāms par nepamatoti lētu. Pēc tam slimnīcā atzina "G4S Latvia" par iepirkuma uzvarētāju. IUB šo lēmumu atstāja negrozītu.
"Eurocash1" tam nepiekrīt, jo uzskata, ka slimnīcai "G4S Latvia" piedāvājumu vajadzēja atzīt par nepamatoti lētu. Pirmās instances tiesa, izskatījusi pieteicējas pieteikumu, atzina, ka pasūtītāja konkrētajā gadījumā nav pienācīgi pārbaudījusi aizdomas radījušo piedāvājumu un nav pienācīgi pamatojusi savu lēmumu, ka šaubas par šā piedāvājuma iespējami nepamatotu lētumu ir kliedētas. IUB par minēto spriedumu ir iesniedzis kasācijas sūdzību.
AT šajā lietā būs jāizšķir, kādi ir pasūtītāja pienākumi, pārbaudot, vai piedāvājums ir uzskatāms par nepamatoti lētu, un kā pasūtītājam jāpamato lēmums, ar kuru atzīts, ka konkrēts piedāvājums nav nepamatoti lēts. Tāpat lietā būs jāizšķir, kāda ir tiesas kompetence šāda pasūtītāja lēmuma kontrolē.
Tiesā EST uzdeva jautājumus par to, vai publisko iepirkumu direktīvas normas interpretējamas tādējādi, ka pasūtītājam pašam ir jāpārliecinās, vai piedāvātā zemā cena nav saistīta ar to, ka tajā nav iekļautas kādas konkrētas attiecināmās izmaksas, vai ar neatbilstību prasībām, kas piegādātājam jāievēro sociālo, darba vai vides tiesību jomā.
Tāpat AT uzdeva jautājumu par to, cik detalizēti pasūtītājam jāpamato savs lēmums un vai atbilstoši direktīvai pasūtītājam, lemjot par piedāvājuma atzīšanu par nepamatoti lētu, ir tāda novērtējuma brīvība, kas pieļauj tiesai pārbaudīt vienīgi to, vai pasūtītāja sniegtais pamatojums loģiski pamato secinājumu, ka piedāvājums nav nepamatoti lēts, un vai pasūtītājs, pieņemot šo lēmumu, nav pieļāvis acīmredzamas kļūdas.
EST normu interpretācija ir EST kompetence, un AT, ja tam radušās šaubas par lietā piemērojamo EST normu interpretāciju, ir pienākums EST par to uzdot jautājumu.