Krauze: Eiropā bada nav, mums nav vajadzīgi Krievijas graudi (2)

"Mana pozīcija ir skaidra – Eiropas Savienībai nav vajadzīgi ne tikai Krievijas graudi, bet Krievijā ražotā pārtika vispār," uzsvēra ministrs.

Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Briškens norādīja, ka aizliegums “Latvijas Dzelzceļam” pārvadāt Krievijas graudus nenozīmē, ka Latvijā tos nepārvadātu citi – privāti pārvadātāji. Savukārt Saeimas deputāts Didzis Šmits norādīja, ka Latvija varētu aizliegt Krievijas graudu pārvadāšanu caur savām ostām.

Skaidrojot iemeslus, kādēļ Eiropas Savienība ilgstoši nav vērsusi sankcijas pret Krievijas labību, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks-politikas direktors Andžejs Viļumsons norādīja, ka "Eiropas Savienības valstis ir ļoti “jūtīgas” pret sankciju piemērošanu pārtikas nozarei".

Uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) pārstāvji iepriekš pauda, ka Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegumam būtu nenozīmīga ietekme uz kopējo LDz pārvadājumu apjomu, norādot, ka 2023.gada desmit mēnešos no Krievijas sauszemes un jūras tranzītā ir pārvadāti 2,96 miljoni tonnu graudu, graudu pārstrādes produktu, sēklu un augļu, kas ir 99,6% no kopējiem šīs produktu grupas pārvadājumiem no Krievijas. Vienlaikus 11 000 tonnu jeb 0,4% bija importa pārvadājumi.

Savukārt Zemkopības ministrija iepriekš sacīja, ka Krievijas izcelsmes graudus ieved Latvijā, izmantojot gan importa, gan tranzīta procedūras. Lielāko daļu Krievijas importa veido kukurūza. Kviešu imports Latvijā sākas jūlijā, bet augustā sāka importēt arī rudzus.

Tāpat ziņots, ka šogad 11.decembrī zemkopības ministrs Armands Krauze piedalījās Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē, kurā atkārtoti aicināja ES dalībvalstu lauksaimniecības ministrus un Eiropas Komisiju sākt diskusijas par Krievijas graudu un citu lauksaimniecības produktu importa aizliegšanu ES, jo, atbalstot Krievijas graudu nonākšanu ES tirgū, ES atbalsta Krievijas ekonomiku un tās spēju turpināt karu Ukrainā.