Garās Ziemassvētku un Jaungada brīvdienas, kurām būtu jānes prieks un piepildījums, nereti mūs iztukšo emocionāli, fiziski un materiāli. Gadās, ka ilgi gaidītā kopā būšana ar ģimeni nenes gandarījumu un jāpacieš kā zobu sāpes, jo dozēt komunikāciju ar tuvniniekiem nevaram, arī kino un teātrī ir svētku programmas, ko vairs negribam redzēt. Ko darīt, lai svētku duna neiztukšotu, kā nospraust prioritātes, nejūtoties vainīgiem par savām izvēlēm, un, kā pavadīt svētkus vairojot spēku, mīlestību un prieku, saruna ar psihoterapeitu, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētāju Artūru Miksonu.

Domāju, ka liela daļa cilvēku svētkus, vai tie būtu Ziemassvētki, Lieldienas vai Jāņi, uztver grandiozi, jo, vai nu gada gaitā normāli neatpūšas, un, kad pienāk svētki, mauc no visas sirds, vai arī visus svētkus uztver kā kaut ko grandiozu, un, ja tie netiek pamatīgi svinēti, tas viņu fantāzijā nozīmē ko sliktu. Treškārt, cik daudzi aizdomājas, vai vispār šobrīd grib svinēt svētkus. Varbūt patiesībā viņi grib pabūt ar ģimeni intīmā gaisotnē, kaut ko palasīt, noskatīties seriālu un neko vairāk. Tas, protams, nenozīmē, ka nākamajā gadā nebūs citādāk un viņi negribēs grandiozu pasākumu.