"The Economist" nosauc valsti, kas pērn piedzīvojusi lielākos uzlabojumus (3)

Izdevums norāda, ka kopumā 2023.gads ieies vēsturē kā visai neveiksmīgs. 

Taču, neskatoties uz to, īpašu atzinību pelnījuši divi valstu bloki. Pirmajā no tiem ietilpst valstis, kuras turas pretī un nepiekāpjas kaimiņvalstu agresijai.

"Nevar teikt, ka dzīve Ukrainā būtu uzlabojusies, taču valsts varonīgi turpina cīņu pret Vladimira Putina kara mašinēriju par spīti svārstīgumam no Rietumu atbalstītāju puses," norāda "The Economist". 

Izdevums izceļ arī Moldovu, kura nepadodas Krievijas iebiedēšanas mēģinājumiem, kā arī Somijas un Zviedrijas ceļu uz NATO.

"Vairākas Āzijas valstis palika nesatricināmas Ķīnas agresijas priekšā, bieži vien sadarbībā ar ASV. Filipīnas aizstāvēja savas jūras robežas un likumisko kārtību jūrā pret daudz lielākajiem Ķīnas kuģiem. Augustā Japāna un Dienvidkoreja nolika malā savas vēsturiskās nesaskaņas, lai padziļinātu savstarpējo sadarbību. Salu valsts Tuvalu, kurā dzīvo tikai 11 000 cilvēku, nupat ar Austrāliju parakstījusi nolīgumu, lai pasargātu savus iedzīvotājus no klimata pārmaiņām, turklāt tajā ietverta arī drošības garantija, lai valsts nenonāktu Ķīnas kontrolē," uzskaita izdevums.

Otrajā valstu grupā ietilpst tās valstis, kuras savā iekšienē iestājušās par demokrātiju un liberālajām vērtībām. To vidū ir Libērija un Austrumtimora. Cerība uz brīdi uzplaiksnījusi arī tādās valstīs kā Taizeme un Turcija, kur politiskā opozīcija aizvadītajā gadā stingri nostājusies pret šajās valstīs valdošajiem autokrātiskajiem režīmiem, tomēr pagaidām bez lieliem panākumiem. 

Vēl trīs valstis pēc "trakulīga" perioda ir atgriezušās pie mērenākas politikas: Brazīlija, Polija un Grieķija.

"Polijai bija īpaši atzīmējams 2023. gads: tās ekonomika izturēja kaimiņvalstī notiekošā kara radīto satricinājumu, tā turpināja izmitināt gandrīz vienu miljonu ukraiņu bēgļu, kā arī turpināja Krievijas atturēšanas politiku, paaugstinot aizsardzības izdevumus virs 3% no IKP un tādējādi rādot piemēru skopākajiem NATO sabiedrotajiem," raksta "The Economist". "Taču valsts lielākā problēma bija populistiski nacionālistiskās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) dominance. Astoņos partijas valdīšanas gados vājināta tiesu neatkarība, sabiedriskajos medijos iebīdīti lojālisti un pastāvējusi "draugu padarīšana" biznesā. Oktobrī vēlētāji izstūma PiS no valdības, balsojot par vairākām opozīcijas partijām." 

"The Economist" norāda, ka Donalda Tuska vadībā Polija nākamgad būs spēcīgs kandidāts uz redakcijas piešķirto titulu.

Šogad par uzvarētāju atzīta Grieķija, kura lielā mērā tikusi galā ar savas smagās finanšu krīzes sekām, pēc politiskā radikālisma perioda pārvēlējusi stabilu valdību un ieņēmusi uz ASV un Eiropas Savienību (ES) vērstu ārpolitiku.