Šogad finanšu tirgos prognozes izrādījušās visnotaļ aplamas, norāda ieguldījumu pārvaldes uzņēmums (4)

Pirmkārt, gada sākumā reti kurš bija prognozējis tik strauju procentu likmju kāpumu it īpaši ASV, desmitgadīgajai likmei tuvojoties 5% gadā. Tādēļ jau pavasarī varēja vērot izteiktu investoru nervozitāti un pat ASV banku sektora "šūpošanos". Gandrīz vienlaicīgi grūtībās nonāca trīs komercbankas - "Silicon Valley Bank", "Signature Bank" un "First Republic Bank". Kontinentālo Eiropu savukārt satricināja Šveices otrās lielākas bankas "Credit Suisse" nedienas.

Otrkārt, norāda Arefjevs, finanšu tirgu fons augošo procentu likmju dēļ bija negatīvs ne tikai obligācijām, bet arī akcijām - gan procentu likmju, gan pieaugošo risku dēļ. Iepriekšējos gados ASV akciju tirgus "izvilka" tehnoloģiju uzņēmumi, kuriem zemās procentu likmes bija kā izaugsmes tramplīns. Ar nožēlu varēja vērot, cik strauji šo tehnoloģiju uzņēmumu - "Alphabet", "Amazon", "Apple", "Microsoft", "Meta" un citu - akciju cenas slīd lejā.

Taču pavisam negaidīti gada noslēdzošajā ceturksnī tika novērots straujš akciju cenu "rallijs", informē Arefjevs. Rezultātā plašais "MSCI World Equity" pasaules uzņēmumu akciju indekss šī gada 11 mēnešos pieauga par 15%, bet tehnoloģiju uzņēmumu akciju indekss uzrādīja pieaugumu ap 40% apmērā.

Lai gan šie ienesīguma rādītāji tiešām ir iespaidīgi, reti kurš tos bija prognozējis. Arefjevs uzsver, ka nav arī nekādas garantijas, ka tie atkārtosies nākotnē.

"Finanšu tirgus var salīdzināt ar laikapstākļiem - ļoti mainīgi un grūti prognozējami. Vienmēr jābūt gatavam arī negaidītām izmaiņām. Taču, tāpat kā paredzam, ka ilgtermiņā vasaras būs siltākas par ziemām, tā arī finanšu tirgos ilgtermiņā akcijas parasti ir ienesīgākas par obligācijām," pauž Arefjevs.

Viņš norāda, ka viens no drošākajiem veidiem, kā gūt labumus no investīcijām akciju tirgos, ir regulāri investēt, izmantojot pasaules uzņēmumu akciju indeksu fondus, nevis pirkt atsevišķu uzņēmumu akcijas kādā šķietami "veiksmīgā" brīdī. Indeksu fondi nodrošina ne tikai maksimāli plašu ieguldījumu portfeli, bet arī automātiski sabalansē šos ieguldījumus atbilstoši akciju cenu izmaiņām.

Pensiju otrais līmenis ir gandrīz ikvienam strādājošam Latvijā, tajā tiek novirzīti 6% no bruto darba algas. Arefjevs norāda, ka tā ir reālā nauda, kas var tikt efektīvi ieguldīta finanšu tirgos un pelnīt atbilstošu ienesīgumu un tā ir pirmā un būtiskākā investīcija, par ko domāt ikvienam, taču apmēram pusmiljonam cilvēku Latvijā arvien ir izvēlēti nepamatoti konservatīvi pensiju plāni.

Tā kā vidējais pensiju otrā līmeņa dalībnieka vecums ir 43 gadi un līdz 65 gadiem vēl ir 22 gadi, piemērotā izvēle būtu plāns ar ieguldījumiem akcijās līdz 100%. Citiem vārdiem sakot, tie ir tādi plāni, kas 2023.gada varēja nopelnīt līdz pat 15%.

Konservatīvāko plānu sniegums šajā periodā svārstījās starp 5% un 10%. Arefjevs prognozē, ka šī ir tendence, kas visdrīzāk saglabāsies gan nākamajā gadā, gan turpmākajos. Pensiju otrā līmeņa plāns būtu primāri jāizvēlas atbilstoši savam vecumam. Adaptīvie vai dzīves cikla pensiju plāni padara šo uzdevumu daudz vieglāku - tos var izvēlēties vienreiz un nemainīt līdz pat pensionēšanās brīdim.

Arefjevs piebilst, ka ilgtermiņā parasti darbojas likumsakarība - uzņēmumu akcijas, lai arī to cenas var būt svārstīgas, ir potenciāli visienesīgākais ieguldījumu veids.