Latviešu mielasts – bagātīgs un ar īpašu nozīmi: kā svētkos izvairīties no gremošanas traucējumiem

Latviešu tradicionālie svētku ēdieni ir vērtīgām uzturvielām bagāti. Zinot mūsu senču ticējumus par katru konkrēto ēdienu, tam tiek piešķirta lieliska pievienotā vērtība, radot ēdienam papildu enerģiju un baudījumu.

“Latviešiem vienmēr paticis klāt bagātīgus svētku galdus.

Kā vēsta latviešu tautas ticējumi, lai mājās būtu saticība un bagātība, Ziemassvētkos uz galda jābūt vismaz deviņiem ēdieniem, bet Vecgada vakarā jāēd pat divpadsmit ēdieni, lai nākamajā gadā visi mēneši būtu veiksmīgi.

Domājot par svētku cienastu, nevajadzētu aizmirst par sabalansētu ēdienkarti un jāatceras, ka, gatavojot svētku maltīti, noteikti nevajadzētu visu dienu palikt ar tukšu vēderu. Arī svētku dienā ir jāietur normālas ēdienreizes, lai pie svinību galda nepārēstos un nerastos gremošanas traucējumi un diskomforts,” uzsver Laila Zālīte.

Svarīgi arī izdzert pietiekami daudz ūdens dienas laikā un mielastu tiešām baudīt, nevis pieēsties, cik vien lien. "Prātīgāk būtu baudīt pāris, ne 12 ēdienus. Ja tomēr gribas ieturēt tradīcijas vai pagaršot visu, kas uz galda, ir svarīgi sekot līdzi porciju izmēram, lai tas tiešām ir mazs, uztvert to kā degustāciju. Tāpat būtu jāpielūko, lai uz šķīvja ir visas sabalansētas maltītes produktu grupas – olbaltumvielas, dārzeņi, augļi un graudaugi," iesaka farmaceite.

Ar ko bagāti tradicionāla latviešu svētku mielasta ēdieni

Cūkas cepetis

Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka cūkas cepetis svētku galdā tiek likts laimei. Cepeškrāsnī lēni gatavots cūkas cepetis būs labs olbaltumvielu, neaizstājamo aminoskābju, tauku, B grupas un dzelzs avots. Šo uzturvielu komplekss palīdz organismam atjaunoties pēc fiziskām slodzēm, B grupas vitamīni pozitīvi ietekmē centrālās nervu sistēmas darbību, veicina lipīdu, ogļhidrātu un olbaltumvielu metabolismu organismā.

Cepetim ieteicams izvēlēties liesāku gaļu.

Pelēkie zirņi

Saskaņā ar latviešu tautas ticējumiem pelēkie zirņi iekļauti svētku mielasta ēdienkartē, lai nebūtu asaru. Ticējumi vēsta: lai nākamajā gadā nebūtu jāraud, Vecgada vakarā līdz pusnaktij zirņu bļodiņa ir jāizēd tukša. Pelēkie zirņi nesatur daudz kaloriju, bet ir vērtīgs olbaltumvielu un šķiedrvielu avots. Tajos ir vitamīni un minerālvielas, kas labvēlīgi ietekmē sirds asinsvadu sistēmas darbību, pazemina holesterīnu un veicina nieru funkcionēšanu, kā arī stabilizē sievišķos hormonus. Vienlaikus jāņem vērā, ka tie jāēd ar mēru, nesteidzoties un kārtīgi jāsakošļā.

Pirms vārīšanas zirņus ieteicams 24 h izmērcēt ūdenī. Tas ļaus zirņiem ne tikai ātrāk uzvārīties, bet uzlabos arī to garšu, jo, uzņemot ūdeni, zirņi sāk ražot citas vērtīgas vielas.

"Pēc 12 h mērcēšanas tie sāk dīgt, kas maina zirņu uzturvērtību un garšu – rodas vairāk vitamīnu, jo pākšaugs "saprot", ka jāsāk augt. Mērcējot zirņus 24 h, atdalās vielas – pārlieku lielais daudzums šķiedrvielu un pākšaugos esošās aizsargvielas –  fitīnskābes, ar kurām gremošanas sistēma netiek galā un kuru dēļ enzīmi tiek bloķēti, gremošana bremzējas, tiek veicināta vēdera pūšanās. Tādēļ cilvēkiem ar vēdera pūšanās problēmām noteikti zirņus pirms vārīšanas vajadzētu mērcēt 24 stundas, mērcēšanas laikā vairākas reizes nomainot ūdeni," skaidro Laila Zālīte.

Jāatceras, ka, 

lietojot pākšaugus kopā ar skābpiena produktiem (kefīrs, jogurts, paniņas), tiek nodrošināta to sekmīgāka sašķelšana organismā.

Speķa pīrāgi

Kā vēsta latviešu tautas ticējumi, speķa pīrāgi tiek cepti, lai būtu pārsteigumi. Tie satur taukus, olbaltumvielas, kalciju, magniju, kā arī fosforu ar kvalitatīvu speķi. Speķa pīrāgi labi “piesien dūšu”, bet ar tiem pārmērīgi aizrauties nevajadzētu, jo no tiem mielasta laikā ir grūti atturēties – tiek ēsts viens pēc otra gan maltītes laikā, gan arī jau pēc maltītes. Lai mazinātu šo kāri, ieteicams svētku vakarā neaizmirst arī par kādām mērenām fiziskām aktivitātēm.

Pīrāgu mīklai ieteicams izvēlēties pilngraudu miltus, kas būs šķiedrvielām bagātāki un organismam vērtīgāki.

Sautēti kāposti

Tradicionālais latviešu ēdiens, sautēti kāposti, svētku galdā tiek celts, lai pietiktu spēka. Kāposti satur lielu daudzumu C vitamīna, kā arī A un K vitamīnu. Tie ir bagātīgs šķīstošo un nešķīstošo šķiedrvielu, kālija un magnija avots. Kāposti labvēlīgi ietekmē vielmaiņu, regulē holesterīnu, glikozes līmeni, rada sāta sajūtu, veicina gremošanu un regulāru vēdera izeju.

Piparkūkas

Piparkūku cepšana ir neatņemama Ziemassvētku un Jaunā gada tradīcija. Piparkūkas tiek ceptas, lai netrūktu mīlestības. Tās satur ne tikai daudz ogļhidrātu, bet arī E vitamīnu, fosforu, jodu, K vitamīnu, kāliju, magniju un triptofānu.

Piparkūku sastāvā esošais triptofāns ir īpaši vērtīgs arī tāpēc, ka darbojas kā dabīgais antidepresants un labvēlīgi ietekmē cilvēka nervu sistēmu.

Lielzvīņu zivis

Mielastā neiztikt bez zivju ēdiena, jo zivis saskaņā ar latviešu tautas ticējumiem simbolizē naudu un ienākumus.

Lai visu gadu netrūktu naudas, Vecgada vakarā zivs zvīņas jāieliek naudas makā.

Populārākā latviešu izvēle svētku mielastam ir karpa, kas tiek pagatavota ar dažādiem pildījumiem. Zivis satur Omega 3 taukskābes, D, E un B12 vitamīnu, kā arī cinku, selēnu un jodu. Šīs vērtīgās vielas palīdz uzlabot sirds asinsvadu stāvokli, mazina holesterīnu, labvēlīgi ietekmē nervu sistēmas darbību, piedalās redzes, kaulu un muskuļu sistēmas attīstībā, kā arī ir ļoti ieteicamas osteoporozes profilaksei.

Vistas cepetis

Lai būtu panākumi darbā, svētku mielastā tiek iekļauts vistas cepetis. Vistas gaļā ir augsts olbaltumvielu saturs, tādējādi tā satur visas cilvēka organismam nepieciešamās neaizvietojamās aminoskābes. Olbaltumvielas un aminoskābes ir svarīgs ķermeņa “būvmateriāls”, kas stiprina skeletu, uztur muskuļu masu, kā arī rada sāta sajūtu, pasargā no dažādu slimību rašanās un progresēšanas.

Bietes un burkāni

Dažādos ēdienos – gan salātos, gan cepešu un zivs pildījumos latvieši liek bietes un burkānus, kas saskaņā ar ticējumiem tiek darīts, lai būtu laba veselība. Bietes un burkāni satur C vitamīnu, B grupas vitamīnus, šķiedrvielas, dzelzi, kāliju, magniju, A vitamīnu, beta karotīnu u.c. vērtīgas uzturvielas.

Šie sakņaugi veicina gremošanu, paaugstina hemoglobīna līmeni, stabilizē glikozes līmeni, un to sastāvā ir arī daudz antioksidantu, kam piemīt pretvēža darbība.

Cepumi

Tradicionāli svētku galdā bez piparkūkām tiek celti arī citi pašcepti apaļas formas cepumi, lai būtu daudz saules.

Visvērtīgākie būs pilngraudu cepumi: auzu pārslu cepumi vai rudzu miltu cepumi.

Tie satur ļoti daudz šķiedrvielu, no kurām īpaši vērtīgs ir beta glikāns – tas spēj samazināt holesterīna un cukura līmeni, ilgāk saglabā sāta sajūtu un enerģiju.

Lai visiem veselīgs un jauks svētku laiks!

Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".