Nākamajā gadā būs izmaiņas depozīta punktu apsaimniekošanas izmaksās

Kompānijā atzīmē, ka, noslēdzoties depozīta sistēmas apsaimniekošanas maksas funkcionālajam auditam, ir izstrādāts jauns apsaimniekošanas maksas aprēķina modelis, kas paredz, ka no marta mazajiem tirgotājiem un mazo taromātu turētājiem Latvijā pienāksies lielāka maksa par katru pieņemto depozīta iepakojumu.

Taču apsaimniekošanas maksas izmaiņas skars visa veida depozīta punktus, tostarp maksa arī samazināsies.

Atbilstoši audita rezultātiem depozīta punktos, kuri ir izvietoti DIO nodrošinātajos āra kioskos, vidējā apsaimniekošanas maksa saruks par 24%, savukārt vietās, kur lielas vai vidējas jaudas taromāti atrodas tirgotāju telpās, vidējā apsaimniekošanas maksa samazināsies par 20%.

Audita rezultāti liecina, ka lielākajos depozīta punktos iepakojumu pieņemšanas process ir efektīvāks un vidējais pieņemtā iepakojuma daudzums uz vienu vietu ir būtiski lielāks.

DIO norāda, ka apsaimniekošanas maksa, kas tiks izmaksāta Latvijas mazajām depozīta iepakojumu pieņemšanas vietām, būs augstākā Eiropā, bet apsaimniekošanas maksa pieņemšanas vietām ar lielajiem un vidējiem taromātiem - aptuveni kaimiņvalsts Igaunijas līmenī.

Apsaimniekošanas maksa sedz ar depozīta iepakojumu pieņemšanu saistītās izmaksas, kas rodas tirgotājam un ko nosaka likums, piemēram, patērētā elektrība, interneta pieslēgums un darba spēka izmaksas. Izņēmums ir depozīta pieņemšanas iekārtu izmaksas, kuras DIO nodrošina tirgotājiem bez maksas. Paredzams, ka 2024.gadā depozīta sistēmas operators tirgotājiem izmaksās aptuveni deviņus miljonus eiro.

DIO valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis skaidro, ka apsaimniekošanas maksas auditā tika mērītas visas darbības, kas tiek veiktas tirgotāju pusē un ir nepieciešamas depozīta iepakojuma apsaimniekošanai, kas ļāvis izvērtēt, vai noteiktā apsaimniekošanas maksa atbilst darbam, ko tirgotāji veic ikdienā, apkalpojot depozīta iepakojumu pieņemšanas punktus.

Depozīta sistēmas auditu veica neatkarīgais auditors SIA "Deloitte Latvia", sadarbojoties ar depozīta iepakojuma pārdevēju pārstāvošajām organizācijām - Latvijas Pārtikas tirgotāju asociāciju, Latvijas Mazumtirgotāju biedrību, Latvijas Tirgotāju asociāciju un Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju.

Apsaimniekošanas maksas audits tika veikts 75 dažāda izmēra un pieņemšanas veida depozīta punktos gan Rīgā un Pierīgā, gan arī citās Latvijas pilsētās un lauku rajonos. Izlasē proporcionāli tika iekļautas visa veida pieņemšanas vietas, tostarp visu lielāko mazumtirdzniecības tīklu pārstāvētās tirdzniecības vietas un arī mazie veikali.

LETA jau vēstīja, ka jūlijā konsultāciju un audita kompānija "Deloitte Latvia" sāka apsaimniekošanas maksas funkcionālo auditu depozīta sistēmā iesaistītajiem tirgotājiem. Audita mērķis bija izvērtēt noteiktās apsaimniekošanas maksas atbilstību darbam, ko tirgotāji veic ikdienā, apkalpojot depozīta iepakojumu pieņemšanas punktus.

Tāpat ziņots, ka Latvijā depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem sāka darboties 2022.gada 1.februārī. Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt DIO.

DIO pagājušajā gadā, kad Latvijā sāka darboties depozīta sistēma, strādāja ar 18,474 miljonu eiro apgrozījumu un 4,086 miljonu eiro peļņu.

Kompānija reģistrēta 2020.gadā, un tās pamatkapitāls ir 124 500 eiro. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība" (18,07%), SIA "Coca-Cola HBC Latvia" (18,07%), SIA "Cido grupa" (12,05%), AS "Cēsu alus" (12,05%), AS "PET Baltija" (12,05%), AS "Aldaris" (12,05%), Latvijas Mazumtirgotāju biedrība (9,64%) un Latvijas Alus darītāju savienība (6,02%).