Aptauja: četri no pieciem pacientiem Latvijas slimnīcu personāla attieksmi vērtē kā labu

SPKC ir apkopojis trīs gadu laikā pacientu sniegtos viedokļus par personāla attieksmi, komunikāciju, pacientu iesaisti lēmuma pieņemšanā par savu veselības aprūpi, kā arī pacientu drošību Latvijas slimnīcās. "PREMs" jeb pacientu pieredzes aptauja ir starptautiska standarta aptauja, kas aplūko nevis klīniskos rezultātus, bet gan veselības aprūpes procesa ietekmi uz pacienta pieredzi.

SPKC konkrētu slimnīcu novērtējumus publiski izplatītājā paziņojumā nav atklājis, bet atzīmē, ka pacientu vērtējumos vērojamas atšķirības, piemēram, uz jautājumu, cik bieži slimnīcas personāls izturējies ar cieņu, pacientu vērtējumi dažādām slimnīcām bijuši robežās no 76% līdz 97%.

Vērtējot Latvijas slimnīcu personāla komunikāciju, to kā skaidru un saprotamu novērtējuši vidēji 75% pacientu, rezultātiem dažādās slimnīcās variējot no 64% līdz 84%. "Tas nozīmē, ka ir nepieciešams stiprināt personāla komunikācijas prasmes, kā arī ieviest veselības pratības noteikšanas testus vai citas metodes, kas ļauj novērtēt pacienta zināšanas un izpratni par viņa veselību, lai mediķis var pielāgot terminus un izvēlēties tādus vārdus, ko saprot tieši pacients," klāsta SPKC.

Veselības ministra ārštata padomniece Vita Šteina atzīmējusi, ka ārstniecības laikā komunikācijai ir ļoti liela nozīme- jo saprotamāk mediķis izskaidros pacientam informāciju par viņa diagnozi, ārstniecības plānu un rekomendācijām, jo lielāka iespējamība, ka pacients rekomendācijas izpildīs un attiecīgi sasniegs labākus ārstēšanās rezultātus. "Ja spēsim to uzlabot, mazināsies rehospitalizāciju skaits," teikusi Šteina.

SPKC atzīmē, ka pacientu bailes un satraukums būtiski ietekmē spēju uztvert mediķu sniegto informāciju. Līdz ar to ārstniecības iestādēm būtu jāpamāca mediķus un arī jāievieš bailes un satraukumu mazinošas metodes. Uz jautājumu, vai ārstniecības personāls ir palīdzējis pārvarēt bailes un satraukumu, tikai 55% pacientu snieguši pozitīvas atbildes.

"Mūsdienās medicīna attīstījusies tik tālu, ka sāpes, sevišķi stacionārā, nebūtu jāizjūt pacientiem. 75% respondentu atzīst, ka medicīnas personāls slimnīcā palīdzēja tikt galā ar sāpēm," klāsta SPKC. Dažādās slimnīcās šis vērtējums bijis no 67% līdz 93%. SPKC norāda, ka slimnīcu ārstniecības vadībai noteikti ir jāpievērš uzmanību pacientu sniegtajai atgriezeniskajai saitei par šo jautājumu.

Taujāti, vai pacienti slimnīcā jutušies pārliecināti, ka ārstēšanas un aprūpes process ir drošs, tikai 66% pacientu atbildēja apstiprinoši. 8% pacientu atzinuši, ka viņiem nebija identifikācijas aproces un no tiem, kuriem bija - tikai 56% personāls pirms manipulācijām, procedūrām un medikamentu došanas pārbaudīja viņu identitāti. Tas liecina par nepieciešamību būtiski stiprināt personāla zināšanas pacientu drošības jautājumos un stingri uzraudzīt pacientu identitātes pārbaudes procesu Latvijas stacionāros, norāda SPKC.

Pacientu pieredzes aptaujas ieviesuši 40% Latvijas slimnīcu. Respondentu īpatsvars, kuri snieguši atgriezenisko saiti par pieredzēto stacionāros, ir 27%. Lai uzskatītu datus par ticamiem, ir jāsasniedz vismaz 20% respondentu īpatsvars, aplēsusi SPKC.

Plānots, ka 2024.gadā pacientu pieredzes aptauja būs obligāti jāievieš pilnīgi visos Latvijas stacionāros.