Šomēnes pabeigta vēsturiski piesārņoto Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācija, kas kopumā izmaksājusi ap 30 miljonus eiro. Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska informēja, ka VVD esot īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus, tādējādi novēršot piesārņojuma nonākšanu augsnē un gruntsūdeņos.
Latvijā pabeigts viens no vērienīgākajiem vides projektiem – Inčukalna sērskābā gudrona dīķa sanācija (1)
Kā norāda Jalinska, vēsturiski piesārņoto Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas otrā posma rezultātā atjaunoti 5 hektāri (ha) zemes platības, tajā skaitā abu piesārņojuma avotu (dīķu) teritorija, kurā veikti sanācijas darbi. Tāpat projekta laikā cementa ražošanas procesā kopumā sadedzinātas aptuveni 49 000 tonnas sekundārā kurināmā, kas iegūts no bīstamajiem gudrona atkritumiem.
No nākamā gada sāksies projekta pēcuzraudzība, kas turpināsies turpmākos piecus gadus. VVD arī 30 gadus pēc projekta pabeigšanas turpinās veikt vides kvalitātes monitoringu, izmantojot gan Dienvidu, gan Ziemeļu dīķī izveidoto pēc sanācijas monitoringa sistēmu.
VVD ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Andris Ķēniņš skaidro, ka Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekts bija vērienīgs un komplicēts, kā arī tehniski izaicinošs. "Gudrona dīķu sanācijas projekta īstenošana vienlaikus ir nozīmīgs posms VVD attīstībā - esam stiprinājuši savu kompetenci piesārņoto vietu sanācijā, kas būtiski uzlabos spēju organizēt līdzīgus projektus arī turpmāk. Attīrot teritoriju no vēsturiskā piesārņojuma, dabai dota iespēja atkopties, kas ir nozīmīgākais projekta ieguvums," paudis Ķēniņš.
Sanācijas darbi veikti, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu, kura kopējais finansējums bija vairāk nekā 29,7 miljoni eiro, no tiem 85% bija ERAF finansējums, bet pārējie - valsts budžeta līdzekļi.
Projektu īstenoja VVD, darbus veica pilnsabiedrība "Inčukalns Eko", bet projekta inženiertehnisko uzraudzību īstenoja SIA "Geo Consultants". Savukārt gudrona drošu utilizāciju, izmantojot kā alternatīvu kurināmo un izejmateriālu, savā rūpnīcā Brocēnos veica SIA "Schwenk Latvija".
Paralēli vēl turpinās darbiem sākotnēji piesaistītā būvniecības uzņēmuma "Skonto būve" tiesvedība pret VVD, kurā uzņēmums par izpildītajiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbiem vēlas piedzīt 20 miljonus eiro.
Kā vēstīts, piesārņojuma utilizācija tika sākta 2018.gada jūnijā, kad SIA "Schwenk Latvija" un sanācijas darbu veicēju pilnsabiedrība "Inčukalns Eko" sadarbības rezultātā tika sagatavota atbilstoša formula gudrona pārstrādei kurināmajā. Gudrons tika neitralizēts, kā optimālākais neitralizācijas reaģents tika noteikts apvedkanāla putekļi (kaļkis), kas gudrona konsistences uzlabošanai sajaukti ar irdināmajiem materiāliem - ēveļskaidām, sausām zāģskaidām, skaidu putekļiem, smalki drupinātu šķeldu -, tādejādi sagatavojot sekundāro kurināmo.
Inčukalna sērskābā gudrona dīķi bija viena no piesārņotākajām vietām Latvijā. Tie atradās Inčukalna pagasta teritorijā 30 - 35 kilometrus uz austrumiem no Rīgas, bijušajos smilšu karjeros, kurus dēvē par Dienvidu un Ziemeļu dīķiem. Ziemeļu gudrona dīķis atradās tikai dažu kilometru attālumā no Gaujas.
20.gadsimta 50.-80.gados medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā radušos sērskābā gudrona atkritumus, no bijušās Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas, izveda un izgāza smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas. Sērskābais gudrons ir melna, agresīva (<1 pH), šķidra, pusšķidra vai cieta masa ar izteiktu sēra dioksīda smaku, kura sastāvā ir toksiskas ķīmiskās indes.