Kariņš aicina vērsties arī pret Krievijas atbalstītājiem, lai vājinātu agresora militāro potenciālu (4)

Ministrs uzsver, ka Ukrainas uzvarai būs izšķirīga nozīme, kāda izskatīsies un uz kādiem principiem balstīsies starptautiskā vide nākotnē. Krievijas mēģinājumi ar militārā spēka palīdzību mainīt valstu robežas ir piemērs centieniem iznīcināt likumos balstītu varu un aizvietot to ar spēka diktātu.

"Ukrainas sīvā pretestība agresoram ar konsekventu tās sabiedroto palīdzību ir apturējusi Krievijas militāro ekspansiju un izjaukusi tās plānus iznīcināt Ukrainas valsti un tautu, ka arī noturējusi sabiedroto vienotību un atbalstu integrācijai ES un NATO,"

ziņojumā norāda Kariņš.

Ārlietu ministrs klāsta, ka Tuvajos Austrumos "Hamās" teroristiskā grupējuma uzbrukums Izraēlai ir prasījis lielu upuru skaitu, radot saspīlējumu un saasinot pretrunas visa reģiona, kas ietver sevī risku izvērsties par augstas intensitātes reģionālo konfliktu ar globālām sekām. Irānas atbalsts bruņotiem grupējumiem un destabilizējošiem spēkiem veicina situācijas tālāku pasliktināšanos.

Kariņš vērsa uzmanību arī uz to, ka politiska nestabilitāte un vardarbības eskalācija ir vērojama Sāhelas reģionā Āfrikā, kur nozīmīga ietekme ir bijusi Krievijas "Vagner" grupas kaujiniekiem. Afganistānā varu saglabā "Taliban" grupējums, kurš ir potenciāls reģiona destabilizācijas avots.

Tāpat, pēc ārlietu ministra paustā, spriedze saglabājas arī Āzijas kontinentā, kur Ziemeļkoreja raķešu testēšanu pavada ar agresīvu, pret Rietumiem vērstu retoriku, tāpat bažas rada Ķīnas militāro spēju attīstība un tās aktivitāšu pieaugums reģionā, īpaši Dienvidķīnas jūrā, kā arī Taivānas šaurumā.

"Sairums turpinās bruņojuma kontroles sistēmā, kur Krievija ir izstājusies no svarīgām bruņojuma kontroles vienošanām, vai arī tās neievēro. Reģionālo un globālo drošību pasliktina Ziemeļkorejas kodolbruņošanās, Irānas centieni šajā joma, šo valstu izvairīšanās no pienākumiem starptautiskajos bruņojuma kontroles, atbruņošanās un neizplatīšanas mehānismos," ziņojumā klāsta Kariņš.

Viņš atzīmē, ka Ķīna turpina ja audzēt kodolspējas, tajā paša laikā demonstrējot atturīgu attieksmi pret iesaistīšanos stratēģiskā bruņojuma kontroles mehānismos. Kariņš arīdzan skaidro, ka arvien lielāku intensitāti iegūst dažādu formu hibrīdie uzbrukumi. Turpina pieaugt Krievijas un Baltkrievijas organizētais nelegālās migrācijas spiediens pret NATO Austrumu robežu no Somijas līdz Polijai, kas "tiek un tiks sekmīgi atvairīts". Pastāvīgi ir ārējo spēku gatavoti un īstenoti kiberuzbrukumi un informatīvās manipulācijas operācijas. Baltijas jūras reģionā tiek apdraudēta kritiskā infrastruktūra.

"Globālās ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir neskaidras. To ietekmē konfliktu izraisītā ģeopolitiskā spriedze un ekonomiskās sekas, tirdzniecības plūsmu pārorientēšana, enerģētikas resursu un izejvielu pieejamība, atsevišķu valstu negodprātīga konkurence un starptautisko noteikumu neievērošana,"

norāda ārlietu ministrs.

Kariņš skaidro, ka pieaugošās starptautiskās nestabilitātes apstākļos drošība ir izvirzīta par svarīgāko uzdevumu, lai īstenotu Latvijas ārpolitikas virsmērķi - nodrošināt demokrātiskas valsts neatkarību, ilgtspējīgu drošību un sabiedrības labklājību. Tāpēc Latvija padziļina sadarbību ar ES un NATO sabiedrotajiem un partneriem, attīstot un paplašinot divpusējās attiecības, iestājoties par daudzpusējās diplomātijas un starptautisko organizāciju potenciāla izmantošanu, aktīvi līdzdarbojoties līdzīgi domājošu valstu reģionālajos formātos, īpaši uzsverot Baltijas valstu un Baltijas-Ziemeļvalstu (NB8) sadarbības nozīmi kopēja viedokļa veidošanā.

Pēc ārlietu ministra paustā, Latvijas pieeja nemainīgi balstās uz demokrātijas, cilvēktiesību aizsardzības un starptautisko tiesību principu ievērošanu. Latvijas ārpolitika ir vienota un tā tiek īstenota ciešā sadarbībā ar Valsts prezidentu, Saeimu, Ministru prezidenti, nozaru ministrijām, pašvaldībām, sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Ārpolitikā tiek saglabāta kontinuitāte.

Ārlietu ministra ieskatā, paaugstinātās starptautiskās spriedzes apstākļos Latvija ir veikusi pamatīgu darbu, lai stiprinātu iekšējo un ārējo drošību, kur svarīga loma ir vienotas ārpolitikas īstenošanai. Viņš uzsver, ka Latvijai nav tiešu militāru draudu, ir nodrošināta iekšējā stabilitāte un apstākļi ekonomiskās izaugsmes un iedzīvotāju labklājības veicināšanai. Tāpat veikti būtiski ieguldījumi valsts drošības stiprināšanā, aizsardzības budžets sasniedz 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), veiksmīgi uzsākts valsts aizsardzības dienests, kā arī palielināts bruņoto spēku sastāvs un uzlabotas to spējas.

Kariņš akcentē, ka tiek īstenotas jaunu aizsardzības sistēmu iegādes - pretgaisa aizsardzība, krasta aizsardzība un raķešu artilērija, kā arī jaunas militārās infrastruktūras izbūve. Viņa vērtējumā, būtiski ir palielinājusies NATO sabiedroto militārā klātbūtne gan karavīru, gan militārās tehnikas skaita ziņā. Somijas iestāšanās NATO un Zviedrijas drīzā iestāšanās nostiprina Baltijas jūras reģiona un visas Eiroatlantiskās telpas drošību.

"Latvija turpināja sniegt visaptverošu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju. Latvija sniegtā palīdzība sasniedza 0,85% no IKP, ir pausts stingrs atbalsts Ukrainas integrācijai ES un NATO. Latvija ir veicinājusi tālāku Krievijas starptautisko izolāciju un iestājusies par Krievijas saukšanu pie atbildības par agresijas un kara noziegumiem," norādīts ziņojumā.

Jau vēstīts, ka Kariņš trešdien izskatīšanai Ministru kabinetā iesniedza ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos.

Ziņojums sagatavots saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, kurš nosaka, ka ziņojums iesniedzams Saeimā līdz 16.janvārim un tiek izskatīts Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas dienai tuvākajā Saeimas sēdē.