Augstākā tiesa (AT) atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2020. gada 13. maija spriedumu, ar kuru nostiprina Konkurences padomes (KP) pienākumu dzēst no datu nesējiem pieteicēja personas datus, bet noraida pieteicēja personas datu apstrādes atzīšanu par prettiesisku, apstiprināja AT.
Augstākā tiesa: Konkurences padome drīkst izņemt fizisko personu datus no elektroniskās informācijas nesējiem
KP informē, ka tā 2015.gadā ierosināja izpētes lietu par uzņēmumu aizliegtu vienošanos būvmateriālu izplatīšanas tirgū. Izpētes laikā KP veica nepieteiktu inspekciju SIA "Depo DIY" telpās, tostarp izgatavoja uzņēmuma darbinieku un valdes locekļa darba datoru cietā diska pilnu spoguļattēla kopiju.
Par KP rīcību uzņēmuma valdes loceklis vērsās tiesā, jo uzskatīja, ka datorā atradās arī personas dati, tāpēc esot pārkāptas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Tāpat valdes loceklis lūdza tiesu KP rīcību atzīt par prettiesisku, KP dzēst no datu nesējiem personas datus un atlīdzināt morālo kaitējumu 7000 eiro apmērā.
KP norāda, ka pilna datora spoguļattēla kopijas izveide visbiežāk ir nepieciešama, lai iegūtu dzēstās datnes, šifrētus datu konteinerus un datnes, kad šo datu identificēšana uz vietas procesuālo darbību laikā nav iespējama.
Vienlaikus KP atgādina, ka, atbilstoši Konkurences likumam, KP pārstāvji, pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē bez iepriekšēja brīdinājuma var iekļūt tirgus dalībnieka īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajās neapdzīvojamās telpās, transportlīdzekļos, dzīvokļos, būvēs un citos kustamos un nekustamos objektos, atverot tos un tajos esošās glabātavas, veikt vietu piespiedu pārmeklēšanu un tajos esošo mantu un dokumentu, tostarp datoros, disketēs un citos informācijas nesējos saglabāto ziņu, apskati.
Tāpat KP uzsver, ka pārmeklēšanas un apskates laikā KP ir tiesīga iepazīties ar dokumentos un elektroniskās informācijas sistēmā iekļauto informāciju, tostarp arī komercnoslēpumu saturošu informāciju, izņemt atrastās mantas un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā, kā arī veikt elektroniskās informācijas sistēmā saglabāto datu izdrukāšanu vai ierakstīšanu elektroniskās informācijas nesējos.
KP atzīmē, ka Senāts spriedumā atzinis, ka procesuālo darbību mērķis ir meklēt ar izpētes lietu saistītus pierādījumus, vēl droši nezinot, vai šādi pierādījumi pastāv, kur tieši tie meklējami un kādi tie ir. Tas nozīmē, ka, meklējot pierādījumus, iestādes amatpersonām neizbēgami būs jāapstrādā arī tāda informācija, kas nav attiecināma uz izpētes lietu.
"Iestāde nav ierobežota ierakstīt elektroniskās informācijas nesējos arī plašāku informāciju, nekā nepieciešams konkrētajai lietai. [..] Jāņem vērā, ka tieši dati, kuri var būt nepieciešami pārkāpuma pierādīšanai, var tikt slēpti, līdz ar to, ņemot vērā pārbaudes mērķi, iestādei jābūt iespējai piekļūt visai informācijai un izvērtēt tās attiecināmību uz izpētes lietu, nevis jābalstās uz pašu personu norādēm par to, kur konkrētu informāciju atrast vai kuri dati ir attiecināmi uz izpētes lietu," secinājis Senāts.
Vienlaikus KP norāda, ka papildus tiesa vērtēja, vai KP rīcība nepārkāpj tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī KP rīcības atbilstību Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības tiesas spriedumos izteiktajām atziņām.
Tiesa atzinusi, ka privātās personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ir ierobežotas, balstoties uz leģitīmu mērķi - sabiedrības labklājības aizsardzība un citu cilvēku tiesības. Atklājot un novēršot konkurences pārkāpumus, tiek nodrošinātas gan citu tirgus dalībnieku tiesības konkurēt brīvā, godīgā un vienlīdzīgā tirgū, gan veicināta sabiedrības labklājība kopumā, norāda KP.
Tāpat KP min, lai arī tā izņēma visus pieteicēja datorā esošos datus, KP valdes locekļa personas dati tika nodalīti no izpētes lietai nepieciešamajiem datiem un izpētes lietas materiāliem tie netika pievienoti, bet gan tikai uzglabāti, nodrošinot pierādījumus "Depo DIY" valdes locekļa ierosinātajā tiesvedībā par prettiesisku fiziskas personas datu izmantošanu.
KP atgādina, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa jau iepriekš ir uzsvērusi, ka būtiskākais ir tas, lai personai ir tiesības atgūt dokumentus vai saņemt garantiju par to dzēšanu. Savukārt Eiropas Savienības Tiesa norādījusi, ka personas tiesības tiek ievērotas, ja tiek izvērtēts iegūto datu būtiskums attiecībā uz pārbaudes priekšmetu un lietas materiālos tiek iekļauti tikai dokumenti, kas atzīti par atbilstošiem, un pārējie nokopētie dati tiek dzēsti.