Tāpat KP uzsver, ka pārmeklēšanas un apskates laikā KP ir tiesīga iepazīties ar dokumentos un elektroniskās informācijas sistēmā iekļauto informāciju, tostarp arī komercnoslēpumu saturošu informāciju, izņemt atrastās mantas un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā, kā arī veikt elektroniskās informācijas sistēmā saglabāto datu izdrukāšanu vai ierakstīšanu elektroniskās informācijas nesējos.
KP atzīmē, ka Senāts spriedumā atzinis, ka procesuālo darbību mērķis ir meklēt ar izpētes lietu saistītus pierādījumus, vēl droši nezinot, vai šādi pierādījumi pastāv, kur tieši tie meklējami un kādi tie ir. Tas nozīmē, ka, meklējot pierādījumus, iestādes amatpersonām neizbēgami būs jāapstrādā arī tāda informācija, kas nav attiecināma uz izpētes lietu.
"Iestāde nav ierobežota ierakstīt elektroniskās informācijas nesējos arī plašāku informāciju, nekā nepieciešams konkrētajai lietai. [..] Jāņem vērā, ka tieši dati, kuri var būt nepieciešami pārkāpuma pierādīšanai, var tikt slēpti, līdz ar to, ņemot vērā pārbaudes mērķi, iestādei jābūt iespējai piekļūt visai informācijai un izvērtēt tās attiecināmību uz izpētes lietu, nevis jābalstās uz pašu personu norādēm par to, kur konkrētu informāciju atrast vai kuri dati ir attiecināmi uz izpētes lietu," secinājis Senāts.
Vienlaikus KP norāda, ka papildus tiesa vērtēja, vai KP rīcība nepārkāpj tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī KP rīcības atbilstību Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības tiesas spriedumos izteiktajām atziņām.