Žogu uz Latvijas–Krievijas robežas būvēs seši uzņēmumi (2)

Vienlaikus jautāti par uzņēmumiem, kuri konkursā uzvarējuši un par kādu summu, VNĪ pauda, ka šādu informāciju varēs sniegt tad, kad līgumi tiks izstrādāti un noslēgti.

Griškevičs arī norāda, ka VNĪ izsludinātajā atklātajā cenu aptaujā par žoga izbūvi vairākos posmos kopumā 124 kilometru garumā Latvijas-Krievijas robežapsardzības infrastruktūras projektā ir zināmi uzvarētāji desmit lotēs no 14, kas kopumā veido 80 kilometrus.

Tostarp Griškevičs informē, ka divās lotēs cenu aptauja tika pārtraukta, jo pretendentu iesniegtie piedāvājumi būtiski pārsniedza prognozētās izmaksas. Par darbiem attiecīgajās divās lotēs ir izsludināta atkārtota cenu aptauja. Savukārt vēl divas ir rezervētas sadarbībai ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

VNĪ vadītājs min, ka atklātajā cenu aptaujā tika saņemti kopumā desmit uzņēmumu piedāvājumi, tostarp trīs būvnieki bija iesnieguši piedāvājumus visām lotēm. Līguma izpildes maksimālais termiņš ir 44 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.

Tāpat VNĪ norāda, ka šogad 19.decembrī tika izsludināta atkārtota atklāta cenu aptauja par žoga izbūvi kopumā četrās lotēs, kurās iepriekš neizdevās atrast būvniekus. Šajā būvniecības darbu iepirkumā ir paredzēta iespēja iesniegt vairākus piedāvājuma variantus ar trim dažādiem risinājumiem žoga izbūvei purvainajās zonās. Būvuzņēmumi var iesniegt piedāvājumu līdz 2024.gada 15.janvārim.

Tehniska specifikācija tiks izsniegta potenciālajiem pretendentiem, kuri atbildīs reputācijas kritērijiem saskaņā ar cenu aptaujas nolikumu. Līguma izpildes maksimālais termiņš īpaši purvainajos posmos būs 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas, taču pretendents varēs piedāvāt arī īsāku izpildes termiņu, par to saņemot papildu punktus.

VNĪ norāda, ka visos posmos aptuveni 180 kilometru garumā, kur iepriekš nav bijis izbūvēts žogs, VNĪ ir veikusi faktiskās situācijas auditu. Tādējādi ir iegūta pilnīga un visaptveroša informācija par faktisko situāciju dabā, kas ļauj precīzi plānot un starp iesaistītajām pusēm dalīt veicamos darbus, tostarp atmežošanu vietās, kur tā nav veikta, apaugumu noņemšanu iepriekš atmežotajos posmos, zemes vienību atsavināšanu valsts robežas joslā, ja tāda ir nepieciešama. Audita rezultāti tiks izmantoti arī nākotnē - tehnisko specifikāciju sagatavošanai robežapsardzības infrastruktūras izbūvē.

Latvijas-Krievijas robeža ir 283,6 kilometrus gara. Patlaban VNĪ prioritāte ir jau izbūvētās infrastruktūras pabeigšana un žoga izbūve posmos, kur tā nav, norāda kompānijā.

Plānots, ka žoga izbūve varētu tikt noslēgta līdz 2024.gada beigām, savukārt pārējās infrastruktūras izbūve ir plānota līdz 2025.gadam. Šobrīd uz Latvijas-Krievijas robežas jāizbūvē aptuveni 180 kilometri žoga un vismaz 53 kilometri robežapsardzības infrastruktūras. Būtiska daļa robežjoslas pie Krievijas robežas jau ir atmežota.

Pēc VNĪ pārstāvju minētā, patlaban robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 kilometru garumā, tostarp ir izveidotas patruļtakas - koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums, dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas -, kā arī četri iekaramie trošu tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 kilometru garumā.

Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.