Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

2023. gads bija pagrieziens uz valsts enerģētisko neatkarību, uzsver "Sadales tīkls" (1)

Elektrības vadi. Ilustratīvs attēls
Elektrības vadi. Ilustratīvs attēls Foto: Pixabay

Pēdējie gadi enerģētikā bijuši dažādu satricinājumu pilni, tomēr 2023.gadu var dēvēt par stabila pagrieziena gadu uz valsts enerģētisko neatkarību un energoresursu portfeļa paplašināšanu, kā arī Latvijas elektroapgādes kritiskās infrastruktūras izturības testu, pauda AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš norāda, ka saules ģenerācija sākotnēji straujāk attīstījusies tieši sadales sistēmā - līdz 2023.gada beigām "Sadales tīklam" pieslēgto elektrostaciju un mikroģeneratoru kopējā jauda pārsniedz 300 megavatu (MW), kas atbilstošos laika apstākļos ļauj saražot apmēram 30-40% no attiecīgā brīža patēriņa, tā veicinot Latvijas energoneatkarību un zaļo ražošanu.

Sadales sistēmai pieslēgto saules elektrostaciju kopskaits gada beigās sasniedzis apmēram 700, bet mikroģeneratoru - apmēram 19 000.

Jansons atzīmē, ka 2023.gadā bija vairākas dabas stihijas - plūdi janvārī, vētra oktobrī un sniegliece decembrī. Pirms pieciem gadiem Latvijā šādā sniegliecē iedzīvotājiem būtu bijis jārēķinās ar daudz ilgākiem elektroapgādes pārtraukumiem. Savukārt šajā gadā elektroapgādes traucējumi skāra salīdzinoši nelielu klientu skaitu, un neviens atsevišķs elektroapgādes pārtraukums klientiem nepārsniedza 24 stundas, pateicoties līdzšinējām vidējā sprieguma kabelizācijas programmām un preventīvai trašu tīrīšanai.

"Mums ir savs, vienmēr pieejams darbaspēks un specializētās tehnikas autoparks, kas ļauj tūlītēji reaģēt dažādu, arī sarežģītu, bojājumu situācijās," pauž Jansons, norādot, ka Igaunijā izvēlētā ārpakalpojumu pieeja nozīmē sarežģītāku darbu plānošanu, ilgāku reaģēšanas laiku. Igaunijā decembra stihijas ietekmē bez elektrības palika 14 000 mājsaimniecību, un dažos gadījumos elektrība netika atjaunota sešas dienas.

Savukārt arī 2024.gadā "Sadales tīkla" prioritārais uzdevums būs droša, kvalitatīva un stabila elektroapgādes pakalpojuma nodrošināšana.

Uzņēmuma elektrotīkla kopgarums ir 92 000 kilometru, un tā pastāvīga modernizācija ir viens no būtiskākajiem investīciju virzieniem, kur ik gadu plānots ieguldīt 56% no kopējām investīcijām jeb vidēji 74 miljonus eiro gadā, min Jansons.

Viņš arī piebilst, ka līdz šim veiktās investīcijas ir ļāvušas nodrošināt, ka 62% sadales elektrotīkla ir attīstīti izolētos risinājumos. Līdz 2031.gadam pilnībā izolētā veidā tiks attīstīts viss zemsprieguma elektrotīkls, kas nozīmēs elektroapgādes kvalitātes uzlabojumu iedzīvotājiem.

"Esam sākuši arī pilnībā izolētu vidējā sprieguma elektrolīniju attīstību - tas nozīmē, ka nekur Latvijā vairs netiek no jauna izbūvētas kailvadu elektrolīnijas, kas ir lētākais, bet arī visievainojamākais elektrotīkla tehniskais risinājums," norāda Jansons.

Pēc viņa paustā, elektrotīkla modernizācijai 2024.gadā svarīgs uzdevums būs šim mērķim piešķirtā Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma apgūšana un darbs jauna ārējā finansējuma piesaistē, jo ilgtermiņā tas ļauj mazināt tarifā iekļaujamās izmaksas.

Jansons norāda, ka nākotnē elektroenerģijas kā zaļa energoresursa loma visā Eiropā tikai augs - gan klimatneitralitātes mērķu, gan ģeopolitikas ietekmē. Atbilstoši nozares asociācijas "Eurelectric" prognozēm mājsaimniecību vidū elektroenerģijas īpatsvars energoresursu galapatēriņā 2030.gadā varētu sasniegt 44%, bet 2050.gadā - 65%.

"Lai arī Latvijā pēdējos gados esam pieredzējuši elektroenerģijas patēriņa kritumu, jau tuvā nākotnē arī pie mums prognozējams tā kāpums. Mūsu uzdevums ir savlaicīgi sagatavot tīklu nākotnes elektrības ražošanas un patēriņa vajadzībām," uzsver Jansons.

Vienlaikus viņš norāda, ka pēdējos gados saules enerģija papildinājusi valsts kopējo energoresursu portfeli, tomēr priekšā ir liels darbs pie vēja parku attīstības.

"Skaidra enerģētiskās attīstības stratēģija ir priekšnoteikums koordinētai, ilgtspējīgai nozares attīstībai ar sabalansētu energoresursu portfeli, tas būs viens no nozares lielajiem 2024.gada uzdevumiem," norāda Jansons.

Jau ziņots, ka "Sadales tīkla" apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 242,195 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kā arī kompānija strādāja ar 3,996 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš

"Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

Svarīgākais
Uz augšu