Trīs fīrera mūža sievietes: no attiecībām ar pusmāsas meitu līdz Evai Braunai

Pirmās attiecības katra cilvēka, arī tāda kā Ādolfs Hitlers, dzīvē ir ar māti. Un savu māti Klāru (1860–1907), kura nomira 47 gadu vecumā, fīrers dievināja. Viņas dzimšanas diena, 12. augusts, tika pasludināta par “vācu mātes goda dienu”.

Hitlers reiz teica, ka, salīdzinot ar visām tām izglītotajām, intelektuālajām sievietēm, viņa māte noteikti bija tikai “maza sieviete”, taču “viņa ir devusi vācu tautai lielisku dēlu”.

Kopā ar fīreru līdz abu pēdējām dzīves minūtēm bija viņa ilggadējā dzīvesbiedre Eva Brauna (1912–1945), kuru viņš apprecēja neilgi pirms nāves. Taču pirms liktenīgās tikšanās ar blondo skaistuli fīrera dzīvē bija arī daudz citu sieviešu.

Raidījums “Apokalipse: Hitlera sagrāve”, kurš būs skatāms 31. decembrī plkst. 16.10 ar atkārtojumu 2. janvārī plkst. 18.35 un 14. janvārī plkst. 18.15, stāstīs par Trešā reiha vadoņa pēdējiem gadiem un notikumiem, kuri iezīmēja Otrā pasaules kara beigas. Gaidot raidījumu, kanāls “National Geographic” aicina iepazīties ar Ādolfa Hitlera liktenīgajām sievietēm!

Marija, kura nevēlējās būt tikai fīrera mīļākā

1920. gadu beigās Hitleram bija romantiskas attiecības ar Mariju Reiteri (1911–1992), kas bija pazīstama ar iesauku Mimi vai Mitzi. Marija bija kāda Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas darboņa meita.

Ar topošo fīreru viņa iepazinās Alpu kalnu kūrortā, kur jaunā meitene strādāja veikalā. Tolaik Hitleram bija 37, bet viņai 16 gadi. 1959. gadā intervijā izdevumam “Stern” Marija stāstīja, ka, pirms uzaicinājis uz randiņu, Hitlers viņu kādu brīdi aplidoja.

Pēc kopīgi pavadīta vakara Hitlers cerēja uz turpinājumu, proti, nepārprotami parādīja, ka vēlas seksuālas attiecības ar meiteni, ko viņa noraidīja. Taču Ādolfs bija uzstājīgs un noskūpstīja Mariju. Pēc šī randiņa sekoja vairāki citi. Hitlers arvien vairāk emocionāli manipulēja ar jaunieti.

Hitlers apgalvoja, ka vēlas, lai Marija būtu viņa sieva, lai viņi dibinātu ģimeni un viņiem būtu daudzi blondi bērni, taču tobrīd viņam nebija laika domāt par tādām lietām. Hitlers arī vairākkārt runāja par savu misiju.

Tad Hitlers pamazām zaudēja interesi un sāka Mariju ignorēt, līdz pārtrauca sakaru pavisam. Tas meiteni iedzina dziļā depresijā. 1928. gadā, būdama izmisumā, viņa mēģināja pakārties, taču viņu atrada un izglāba.

Drīz pēc pašnāvības mēģinājuma Reitere nolēma aizmirst Hitleru un apprecējās ar vietējo puisi. Tomēr viņa šajā laulība nebija laimīga un 1931. gadā aizgāja no vīra. Pēc tam, kad fīrera līdzgaitnieks Rūdolfs Hess viņu sameklēja un pārliecināja par to, ka Hitlers vēl arvien izjūt interesi par viņu, Marija devās uz Minheni, lai vēlreiz tiktos ar fīreru.

Reitere stāstīja, ka viņa “nekad nebija tik laimīga kā tajā naktī”. Hitlers piedāvāja viņai palikt Minhenē un kļūt par viņa mīļāko, taču Reitere vēlējās apprecēties. Hitlers bija nobažījies, ka attiecības ar sievieti, kura pametusi savu vīru, viņam nodarīs politisku kaitējumu, tāpēc viņi šķīrās. Neskatoties uz to, Hitlers uzdeva savam personīgajam advokātam palīdzēt Marijai oficiāli izšķirties no vīra.

1934. gadā pēc Hitlera nākšanas pie varas Reitere viņu vēlreiz satika un fīrers atkal lūdza viņu kļūt par viņa mīļāko. Un viņa vēlreiz atteicās. Tas noveda pie strīda, kurā Hitlers atkārtoja, ka viņš nevar precēties vai audzināt bērnus, jo viņam ir jāizpilda “liela misija”.

1936. gadā Marija apprecējās ar SS virsnieku Georgu Kubišu. Hitlers apsveica Kubišu ar laulībām SS asamblejā Minhenē. Viņu pēdējā tikšanās bija 1938. gadā, kad, pēc Reiteres teiktā, Hitlers izteica neapmierinātību ar savām attiecībām ar Evu Braunu. Kubišs tika nogalināts 1940. gadā Denkerkas kaujā. Hitlers toreiz nosūtīja Reiterei 100 sarkanu rožu.

Jāpiebilst, ka Reiteres stāstam par viņas intīmajām attiecībām ar Hitleru nav pierādījumu, lai gan faktu, ka Hitlers viņā bija iemīlējies, apstiprināja viņas māsa Paula. Viņa arī paziņoja, ka Marija bija vienīgā sieviete, kas varēja apvaldīt fīrera “destruktīvos impulsus”. Turklāt pēc kara tika atrastas divas Reiteres 1945. gada aprīlī rakstītas vēstules Hitleram. Tās bija sirsnīgas, un lietotie vārdi liecināja par abu tuvību.

Romantiskās attiecības ar tuvu radinieci

Angelika Marija “Gēli” Raubala (1908–1931) bija Leo Raubala un Ādolfa Hitlera pusmāsas Andželas Raubalas vecākā meita. Viņas tēvs nomira, kad meitenei bija tikai divi gadi. 1925. gadā, kad Gēli bija 17, viņas māte Andžela kļuva par Hitlera mājkalpotāju.

Nākamos sešus gadus Gēli pavadīja ciešā kontaktā ar “pusonkuli”. Tas turpinājās līdz pat 1931. gadam, kad Gēli izdarīja pašnāvību. 1929. gadā meitene pārcēlās uz Hitlera dzīvokli Minhenē. Tolaik viņa bija iestājusies Ludviga Maksimiliana vārdā nosauktajā universitātē, kur apguva medicīnu, taču studijas viņa nepabeidza.

Tiek uzskatīts, ka Raubala bijusi arī Hitlera mīļākā, taču neatspēkojamu pierādījumu tam nav. Ir zināms, ka fīrers bija valdonīgs un vēlējās kontrolēt Gēli visos viņas dzīves aspektos. 1927. gada decembrī viņš uzzināja, ka meitenei ir attiecības ar viņa šoferi Emīlu Morisu. Viņš nekavējoties lika viņiem romānu izbeigt, kā arī atlaida Morisu no darba.

Taču tas bija tikai sākums. Hitlers neļāva viņai sazināties ar draugiem, un vai nu pats, vai kāds cits, kam viņš uzticējās, nepārtraukti Gēli uzraudzīja, pavadot viņu visur. Viņa faktiski dzīvoja kā ieslodzīta un plānoja aizbēgt uz Vīni. Tur viņa gribēja mācīties dziedāšanu.

Viņas māte Andžela pēc Otrā pasaules kara beigām izmeklētājiem stāstīja, ka Hitlers aizliedzis viņas meitai turpināt attiecības ar vīrieti no Lincas, ar kuru viņa bija cerējusi apprecēties. 1931. gada 18. septembrī Hitlers un Raubala sastrīdējās pēc tam, kad viņš atteicās ļaut viņai doties uz Vīni.

Viņš pats pēc tam devās uz tikšanos Nirnbergā, bet nākamajā dienā atgriezās Minhenē pēc tam, kad kļuva zināms, ka Gēli ir atrasta mirusi. Izmeklēšanā tika secināts, ka viņa padarījusi sev galu ar Hitlera pistoli viņa dzīvoklī Minhenē. Gēli bija tikai 23 gadi. Hitlers bija sagrauts, taču jau pavisam drīz viņa dzīvē ienāca Eva Brauna.

Eva Brauna: kopā līdz galam

No sākuma Hitlera un Evas Braunas attiecības bija slepenas, jo īpaši tāpēc, ka fīrers nevēlējās būt publiski saistīts ar kādu sievieti. Eva dzīvoja kopā ar vecākiem, kuri bija ļoti stingri. Hitlers, gandrīz pilnībā aizņemts ar politiku, viņu apciemoja diezgan reti.

Eva bija ārkārtīgi greizsirdīga uz citām Hitlera draudzenēm. 1932. gada novembrī, mēģinot pievērst viņa uzmanību, Eva Brauna mēģināja izdarīt pašnāvību, nošaujoties ar tēva pistoli. Taču viņa piezvanīja Hitlera ārstam, kurš ieradās laicīgi, lai viņu glābtu.

Braunas iecerētais plāns bija veiksmīgs, jo Hitlers ar ziediem bija ieradies klīnikā, kur viņa atveseļojās. Tomēr viņa joprojām palika otrajā plānā, kas viņu neapmierināja. Fīrera noskaņojuma maiņas, kā arī viņa apciemojuma laikus nekad nevarēja paredzēt.

Trīs gadus pēc pirmā pašnāvības mēģinājuma, savā 23. dzimšanas dienā, Brauna darīja to atkal. Viņas māsai Ilzei bija aizdomas, ka Eva bija to inscenējusi. Proti, viņa bija iedzērusi tikai divdesmit tabletes – tāds daudzums nevarēja viņu nogalināt.

Hitlers bija satriekts un ieradās pie viņas, lūdzot piedošanu. 1935. gada 18. februārī viņa ierakstīja savā dienasgrāmatā, ka fīrers solīja viņai nopirkt māju: “Dārgais Dievs, lūdzu, ļauj tam piepildīties un lai tas notiek tuvākajā nākotnē... Esmu bezgala laimīga, ka viņš mani tik ļoti mīl, un es lūdzu, lai tas tā paliktu vienmēr. Es nevēlos, lai tā būtu mana vaina, ja kādu dienu viņš pārstātu mani mīlēt.”

Tomēr jau 28. maija dienasgrāmatā viņa sūdzējās un retoriski jautāja, kur pazudusi tā neprātīgā mīlestība, jo no fīrera jau trīs mēnešus nav nevienas rindiņas. Taču Hitlers augsti vērtēja Evas uzticību un galu galā dienu pirms abu nāves viņi apprecējās, lai 1945. gadā 30. aprīlī beigtu dzīvi pašnāvībā kopā.

Raidījums “Apokalipse: Hitlera sagrāve”, kurš būs skatāms 31. decembrī plkst. 16.10 ar atkārtojumu 2. janvārī plkst. 18.35 un 14. janvārī plkst. 18.15, stāstīs par Trešā reiha fīrera dzīves pēdējiem notikumiem, kas pietuvināja pasauli Otrā pasaules kara beigām.