:format(webp)/nginx/o/2023/11/08/15706399t1h351e.png)
Kurā dienā vislabāk lietot acu pilienus, bet kurā – cirpt aitas? Kā lietot ievu ziedus, lai asinis šķīstākas? Jāieskatās kalendārā! Savulaik šīs nozīmīgās laika grāmatas sastādīja astrologi un astronomi, ārsti un matemātiķi, ņemot vērā debesu spīdekļu stāvokli. Pirmais pastāvīgais kalendārs Rīgai sastādīts 1554. gadam, bet līdz mūsdienām nav saglabājies. Toties joprojām varam apskatīt vēlāk izdoto kolorītā Rīgas ārsta un astrologa Zaharija Stopija kalendāru. Šo iespieddarbu vēstures pētnieki saka: esam kalendāru cienītāju tauta ar savām īpašām laika grāmatu sastādīšanas tradīcijām.
Tā dēvētajam Rīgas horizontam jeb pola augstumam sastādītais ārsta Zaharija Stopija kalendārs ar nosaukumu "Schreibkalender auf das Jahr M.D.LXV." [Piezīmju kalendārs 1565. gadam - red.piez.] ir iespiests Kēnigsbergā, un viens no tā eksemplāriem mūsdienās glabājas Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā. Savā kalendārā Stopijs pareģoja priekšā stāvošā gada laikapstākļus un labākās dienas dažādu slimību dziedināšanai, noteica pateicīgāko laiku labības sēšanai un kulšanai, koku ciršanai un medībām, un daudz kam citam. Te norādītas arī Mēness fāzes un tā stāvoklis Zodiaka zīmē, kā arī astroloģiski labvēlīgākās gada dienas. No citiem kalendāru sastādītājiem Stopijs atšķīrās ar to, ka pats aizrāvās ar astronomiju un pievērsās planētu stāvokļa noteikšanai un debess parādību novērošanai.