Nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ no darba atbrīvoti gandrīz 30 skolotāji (1)

Valsts valodas centrs (VVC) kopumā konstatējis nepietiekamas valsts valodas zināšanas 64 pedagogiem. No tiem 16 atrodas pārejošā darba nespējā, 15 atstādināti, bet četri nokārtojuši valsts valodas prasmes pārbaudījumu.

Nepietiekamas valodas zināšanas konstatētas galvenokārt pedagogiem no Rīgas un Liepājas - attiecīgi 25 un 11 vispārējās izglītības iestāžu un pirmsskolu pedagogiem. Arī Daugavpilī 11 pedagogi nepārzina latviešu valodu nepieciešamajā līmenī. Šie pedagogi strādā sporta skolā, speciālās izglītības iestādē un tehnikumā. Savukārt Rēzeknē latviešu valodu nepietiekami pārzina seši vispārējās izglītības iestāžu pedagogi. Nepietiekamas valodas zināšanas konstatētas arī skolotājiem Zilupes novadā, Ludzas novadā, Preiļu novadā, Mārupes novadā un Jūrmalā, taču to skaits ir salīdzinoši neliels.

Nepietiekamas valsts valodas zināšanas konstatētas kopumā 12 vispārējās izglītības iestādēs, 11 bērnudārzos, divās sporta skolās, kā arī pa vienai speciālās izglītības iestādei un tehnikumam.

Atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam, ja VVC konstatē, ka pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam valsts valodas prasmes līmenim profesionālo un amata pienākumu veikšanai, nekavējoties tiekot izdarīts ieraksts Pedagogu reģistrā. Izglītības iestādes vadītājam ir jānodrošina, ka attiecīgais pedagogs tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad valodas pārbaude tiek nokārtota nepieciešamā apjomā. Ja pedagogs triju mēnešu laikā nav nokārtojis valsts valodas prasmes pārbaudi, ar to tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības.

LETA jau vēstīja, ka par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā šogad 144 pedagogiem piemērots administratīvais sods - brīdinājums vai naudas sods no 35 līdz vidēji 120 eiro.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) vairākkārt uzsvērusi, ka pašvaldību izglītības pārvaldēm kopā ar skolu direktoriem jānodrošina skolotāji, kas runā latviski ne tikai "uz papīra".

Lai arī esot pašvaldības, kuras iekšēji ir risinājušas jautājumu par pedagogu nodrošinājumu pārejā uz mācībām tikai latviešu valodā, ministre kritizēja, ka atsevišķās pašvaldībās, piemēram, Rēzeknē un Daugavpilī šo jautājumu neuztver kā valstiski svarīgu.

Viņa uzsvēra, ka pašvaldībām šobrīd vajadzētu pašām apzināties situāciju un izmantot sniegtos atbalsta pasākumus, nevis gaidīt pārbaudi, lai pēc tam meklētu risinājumus. Atbilstoši ministres sacītajam, pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā ir arī drošības jautājums, tāpēc atpakaļceļa vairs neesot.