Putins līdz ar naftas cenu atlaidēm faktiski uzdāvinājis Ķīnai 9 miljardus dolāru (4)

Piespiedu atlaides, kas tika piešķirtas naftas uzņēmumiem, lai pārdotu savus naftas barelus Ķīnai, tiem izmaksājušas 9 miljardus ASV dolāru zaudēto ieņēmumu. No 2022. gada marta līdz decembrim kumulatīvā atlaide, kas tika piešķirta Krievijas naftas pircējiem Ķīnā, sasniedza 5,3 miljardus ASV dolāru, bet 2023. gada janvārī-septembrī - vēl 3,7 miljardus ASV dolāru, aprēķinājuši Gaidara institūta eksperti.

Naftas pārdošana Ķīnai ar atlaidi sākās pēc iebrukuma Ukrainā. “Līdz 2022. gada aprīlim nebija sistemātiski stabilu noviržu Krievijas naftas vidējās cenās attiecībā pret piegādēm no citām valstīm,” savā ziņojumā norāda Gaidara institūts.

Ķīna 2022. gada vasarā saņēma maksimālo atlaidi - tā sasniedza 16% salīdzinājumā ar citiem piegādātājiem. Līdz 2022. gada beigām atlaide samazinājās līdz 4-9%, bet pēc tam atkal sāka pieaugt pēc tam, kad ES noteica embargo Krievijas naftai, slēdzot kādreiz lielāko eksporta tirgu vietējiem uzņēmumiem. Gaidara institūts aprēķināja, ka 2023. gada maijā atlaide Ķīnai sasniedza 11%. Un kopš jūnija diskonts atkal samazinās, un saskaņā ar septembra-oktobra datiem tas ir aptuveni 4%.

Nafta ir galvenā prece, ko Ķīna iepērk no Krievijas: tā veido gandrīz pusi no tās eksporta jeb 49,2 miljardus ASV dolāru no 106 miljardiem ASV dolāru. 2023. gada janvārī-oktobrī fiziskais piegāžu apjoms sasniedza 88,5 miljonus tonnu, kas ir par 23% vairāk nekā pagājušajā gadā un par 35% vairāk nekā pirms kara.

Lai gan Krievijas varas iestādes prezidenta Vladimira Putina vārdā ir paziņojušas, ka Krievija vairs nav “benzīntanka ekonomika”, degviela veido 70% no tirdzniecības ar Ķīnu. Papildus naftai 2023. gada pirmajos 10 mēnešos Krievija pārdeva Ķīnai 86 miljonus tonnu akmeņogļu (+93% salīdzinājumā ar 2021. gadu), 7,11 miljonus tonnu sašķidrinātās dabasgāzes (+87% salīdzinājumā ar 2021. gadu) un vairāk nekā 11 miljonus tonnu naftas produktu (pieaugums 5-7 reizes, atkarībā no veida).

Gaidara institūts atgādina, ka 2022. gadā arī ogļu piegādēm Ķīnai tika piemērotas atlaides, bet, sākot ar 2023. gada otro ceturksni, atlaides vairs nav spēkā, un cenas ir tādas pašas kā citiem piegādātājiem.

Izņemot izejvielas, Ķīna no Krievijas praktiski neko nepērk. Pēc ogļūdeņražiem lielākās tirdzniecības pozīcijas ir arī melnie metāli, varš, niķelis, alumīnijs un kokmateriāli. Kopējais tirdzniecības apgrozījums ar Ķīnu ir pieaudzis par 60% salīdzinājumā ar pirmskara 2021. gadu un līdz gada beigām varētu sasniegt 225 miljardus ASV dolāru, lēš Gaidara institūts.

“Krievijas un Ķīnas visaptverošas un stratēģiskas partnerības attiecības ir vēl nepieredzēti augstā līmenī,” novembrī paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Mēnesi iepriekš viņš uzslavēja Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, nosaucot viņu par “atzītu pasaules līderi”, kurš “raugās nākotnē”. Patiesībā kopš kara un sankciju sākuma ir radušās grūtības ar Ķīnas uzņēmumiem: ķīnieši kārtējo reizi ir apliecinājuši savu kā stingru un bezkompromisa sarunu vedēju slavu, “Kommersant” pastāstīja valdības avoti. “Ķīnieši grib visu un, vēlams, par velti,” paskaidroja viens no avotiem.