Nostāju atšķirības nevar būt pamats Ungārijas izslēgšanai no Eiropas Savienības, uzsver pētniece (5)

Samitā, kas 14.decembrī notika Briselē, ES dalībvalstu līderi vienojās sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu. Lai pieņemtu lēmumu par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu un par 50 miljardu eiro lielās palīdzības piešķiršanu Kijivai, bija nepieciešama dalībvalstu vienprātība.

Orbāns bija draudējis uzlikt veto abiem šiem lēmumiem. Orbāns piekrita neatrasties telpā, kad pārējie 26 dalībvalstu līderi atbalstīja vienprātīgo lēmumu par iestāšanās sarunu sākšanu, taču viņš nobloķēja finansiālās palīdzības pakotni Ukrainai.

Pētniece aģentūrai LETA norādīja, ka katrai medaļai ir divas puses. No vienas puses, ir jāuzdod jautājums, kādēļ viena no ES valstīm rīkojas absolūti neeiropiski un šādā veidā bloķē lēmumus, bet no otras puses, pērn Eiropadomē tika pieņemts lēmums par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu, šogad tika pieņemts lēmums par iestāšanās ES sarunu uzsākšanu.

"Jā, mēs varam runāt par to, ka Ungārijas premjerministrs izgāja no zāles, ļaujot lēmumu par iestāšanās sarunu uzsākšanu pieņemt 26 bloka dalībvalstīm. Ja Ungārijas interesēs tiešām būtu bloķēt šo lēmumu, viņš paliktu zālē un izmantotu veto tiesībā. Orbāna lēmums iziet no zāles parāda, ka tik daudz iebildumu par sarunu sākšanu ar Ukrainu Ungārijas premjeram nebija," uzskata Palkova.

Pētniece atzīmēja, ka tā vairāk ir politiska spēle, jo nākamgad notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas un Ungārija pārņems prezidentūru ES. Orbāna izteikumi un uzvedība ir mēģinājums parādīt, cik spēcīga ir Ungārija, secināja Palkova.

"Neviena no valstīm pat nedomā par Ungārijas izslēgšanu no bloka, jo Ungārija ir daļa no ES. Turklāt daudzās valstīs mēs varam novērot politiskus saspīlējumus. Runājot par iekšpolitiskiem jautājumiem, eiroskepticisms pieaug visās valstīs, arī tajās, kuras ir absolūti demokrātiskas. Mums ir jābūt maksimāli piesardzīgiem un jāpieturas pie demokrātisma un vērtībām, kā arī jāmēģina uzturēt šos principus arī tad, ja kāda valsts pauž skaļākus izteikumus vai atšķirīgu nostāju," akcentēja pētniece.

Kā ziņots, ES strādā pie plāna, lai piešķirtu Ukrainai 20 miljardus eiro, apejot Ungāriju, gadījumā ja ar Budapeštu neizdosies vienoties, vēsta laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem.

Kā sacījuši laikraksta sarunbiedri, ES dalībvalstis ar augstiem kredītreitingiem uzņemsies finanšu garantijas attiecībā uz kopējo budžetu. Tas ļaus Eiropas Komisijai kapitāla tirgos aizņemties nepieciešamo summu un sniegt palīdzību Ukrainai.

Atšķirībā no ieceres piešķirt naudu no ES budžeta, kam pretojas Ungārija, šim plānam nebūs nepieciešama visu ES valstu piekrišana. Dažām valstīm garantiju piešķiršanai būs nepieciešama parlamentu piekrišana. ES vēlas procedūru pabeigt līdz martam.

Kā cits variants ES tiek izskatīta iespēja piešķirt Ukrainai lētus īstermiņa kredītus. Atbilstoši šai shēmai Ukraina 2023.gadā jau saņēmusi 18 miljardus eiro. Šim variantam būs nepieciešama ES valstu vairākuma atbalsts, norāda laikraksts.

No ES lēmuma ir atkarīga Starptautiskā Valūtas fonda jaunas finansējuma daļas piešķiršana Ukrainai 900 miljonu dolāru apjomā, vēsta "Financial Times". Tas ļaus Kijivai nedrukāt naudu budžeta deficīta segšanai, kas savukārt draudētu ar inflācijas pieaugumu, teikts publikācijā.

14.decembrī ES samitā Ungārija nobloķēja 50 miljardus eiro vērtas ekonomiskās palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Tagad ES plāno atgriezties pie šī jautājuma ārkārtas samitā 1.februārī.