:format(webp)/nginx/o/2022/02/15/14367504t1h3df3.jpg)
Pandēmija, Krievijas sāktais karš Ukrainā, naftas ražotājvalstu alkatība u.tml. pēdējos gados veicinājuši ne vienu vien satricinājumu enerģētikas sektorā pēdējos gados. Esam piedzīvojuši gan mežonīgu gāzes un elektrības cenu lēcienu, gan arī satraukušies, vai gāzi un citu kurināmo vispār varēs iepirkt pietiekamā apjomā, lai nodrošinātu apkuri un elektrību ziemā. Ko darīt, lai dažādi satricinājumi pasaulē mūs mazāk ietekmētu, un vai pareizā atbilde ir enerģētiskā neatkarība vai tomēr – kooperācija, intervijā TVNET+ stāsta Pasaules Enerģijas padomes priekšsēdētājs Maikls Hovards.
Mums pastāvīgi jādomā par to, kā varam būt energoefektīvāki, kā varam izmantot tīrāku atjaunojamo enerģiju, kā mēs varam izmantot kodolenerģiju u.c. — kā izvēles iespējas. Taču uz šīs planētas joprojām ir diezgan daudz cilvēku, kas paļaujas uz oglēm un koksni un, protams, uz naftu kā fosilo kurināmo, lai apsildītu savas mājas un gatavotu ēdienu u.tml. Lai gan mums ir viegli pateikt "Labi, atteiksimies no fosilā kurināmā!", realitātē to izdarīt ir daudz grūtāk.
Ir jāizstrādā plāns, kā atteikties no fosilā kurināmā, taču mums ir arī jāatzīst, ka, to darot, īsti nepārdomājot problēmas, tas radīs milzīgu netaisnību daudziem cilvēkiem.