Tiesa uzdod valstij piešķirt patvērumu Krievijas pilsonim, kurš karojis Ukrainas pusē

Krievijas pilsonis 2022.gada maijā vērsās Valsts robežsardzē ar iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, norādot, ka pilsonības valstī viņa dzīvībai, veselībai un brīvībai draud briesmas.

Vīrietis argumentēja, ka ir piedzimis Latvijā, bet kopš 1997.gada dzīvojis Ukrainā. 2014.gadā, kad Krievija uzbruka Ukrainai, viņš iestājās brīvprātīgo bataljonā "Donbass", vēlāk pievienojās Ukrainas brīvprātīgo korpusam. Frontē vīrietis atradās pusotru mēnesi, guva divas kontūzijas, viņam tika traumēts mugurkauls un celis.

Vienā no apšaudēm esot sadegušas vīrieša personīgās mantas, tai skaitā arī Krievijas pilsoņa pase. To, ka ir piedalījies karadarbībā, vīrietis centās neatklāt, tomēr viņš baidās, ka minētais fakts tik un tā varētu kļūt zināms attiecīgajiem Krievijas dienestiem un viņa vārds varētu būt iekļauts to personu sarakstos, kurus Krievijas karavīriem esot pavēlēts iznīcināt.

Vīrietis Latvijas varas iestādēm apgalvojis, ka nesekmīgi centies iegūt Ukrainas pilsonību, bet 2021.gadā sāka kārtot dokumentus bēgļa statusa saņemšanai Ukrainā. Pēc juristu domām, bēgļa statusa iegūšana esot bijusi vienīgā iespēja iegūt Ukrainas pilsonību, neuzrādot savas pilsonības valsts pasi, kuras viņam vairs nebija.

2022.gada februārī, bēgot no karadarbības Ukrainā, vīrietis kopā ar savu dzīvesbiedri un bērniem caur Poliju izceļoja uz Latviju.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) šogad augustā vīrietim atteica piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu. Pārvalde argumentēja, ka vīrieša sniegtās ziņas kopumā ir vērtējamas kā ticamas un saskanīgas. Vienlaikus, lai gan pārvalde kopumā neapšaubīja vīrieša iespējamo dalību Ukrainas brīvprātīgo korpusā, viņš nav sniedzis pierādījumus, kas nepārprotami liecinātu, ka ir bijis minētā korpusa aktīvs dalībnieks.

Vīrieša apgalvojumam, ka, ja viņam nāktos atgriezties Krievijā, viņš pēc robežas šķērsošanas uzreiz tiktu aizturēts, ir deklaratīvs raksturs. Tāpat vīrietis nav iesniedzis pierādījumus tam, ka Krievijā tiktu meklēts vai Krievijas iestādes par viņu būtu izrādījušas interesi, secinājusi PMLP.

Nepiekrītot pārvaldes lēmumam, vīrietis vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Tiesā viņš papildus argumentēja, ka, lai arī viņš ir Krievijas pilsonis, Krievijas īstenotās politikas dēļ viņam zudusi vēlme saglabāt jebkādas saites ar Krieviju. Ukrainas prezidents solīja piešķirt Ukrainas pilsonību visiem, kuri karoja Ukrainas brīvprātīgo bataljona sastāvā, un vīrietim bija cerība, ka viņš iegūs Ukrainas pilsonību.

Taču pirms jautājuma par pilsonības piešķiršanu izskatīšanas Ukrainas pasu nodaļa viņam vispirms lika doties uz Krievijas konsulātu okupētajā Krimā, lai tur nokārtotu visas formalitātes ar Krieviju. Baidoties par savu dzīvību, vīrietis nolēma nedoties uz Krievijas konsulātu.

Tāpat tiesā vīrietis norādījis, ka, neskatoties uz savu valstspiederību, jau paša konflikta starp Ukrainu un Krieviju sākumā viņš izvēlējās nostāties Ukrainas pusē. Viņš norādījis, ka nevar atgriezties Krievijā, jo piedalījās net ikai militārajās operācijās pret Krievijas bruņotajiem spēkiem un proksi-veidojumiem Donbasā, bet bija arī Ukrainas brīvprātīgo korpusa "Labējais sektors" biedrs. Minētā organizācija Krievijā tika atzīta par ekstrēmistisku, un tās biedri tiek vajāti.

Tiesa sprieduma motīvu daļā konstatējusi, ka starp procesa dalībniekiem nav strīda par to, ka pieteicējs ir piedalījies Ukrainas militārajos grupējumos. Gan pārsūdzētajā lēmumā, gan arī tiesas sēdē pārvalde atzinusi, ka neapstrīd to faktu, ka pieteicējs ir karojis Ukrainas pusē. Tāpat tiesa konstatējusi, ka nav strīda arī par to, ka vispārīgi dalība Ukrainas militārajos grupējumos Krievijas pilsoņiem ir kriminālsodāms pārkāpums.

"Izskatāmajā gadījumā ir jāņem vērā arī tas apstāklis, ka pieteicējam šobrīd nav personu apliecinoša dokumenta. Ievērojot minēto, tiesa atzīst par pamatotu pieteicēja tiesas sēdē norādīto argumentu, ka, jau iebraucot Krievijā, viņš saskartos ar pastiprinātu uzmanību no robežsardzes un, iespējams, arī tiesībsargājošo iestāžu amatpersonu puses," teikts spriedumā.

Papildus tiesa norādījusi, ka lietas materiālos atrodas Valsts drošības dienesta vēstule, kurā secināts, ka pārbaudes laikā negatīva informācija par pieteicēju nav konstatēta. Līdz ar to dienests ir veicis pārbaudi par pieteicēju, nekonstatējot šķēršļus bēgļa statusa piešķiršanai.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzdeva PMLP viena mēneša laikā pieņemt lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu Latvijā.

Jau ziņots, ka Administratīvā rajona tiesa pērn decembra beigās uzdevusi valstij sniegt patvērumu Latvijā kādai angļu valodas skolotājai no Krievijas.