Augstās modes aizkulisēs: Balensjagas, Šaneles un Diora sāncensība

Franču modes karaliene Koko Šanele (1883–1971) savulaik ir publiski paudusi, ka spāņu izcelsmes dizainers Kristobals Balensjaga (1895–1972) ir “vienīgais patiesais modes mākslinieks, citi ir tikai dizaineri", savukārt cits slavens francūzis Kristiāns Diors (1905-1957) atzina, ka “viņš ir “lielākais meistars no mums visiem”.

Par Balensjagas radītajiem tērpiem jūsmoja gan vācu rakstnieka Ēriha Marijas Remarka (1898–1970) romānu varones, gan pavisam īstas aristokrātes, tādas kā Monako princese Greisa Kellija (1929–1982), Beļģijas karaliene Fabiola (1928–2014) un Vindzoras hercogiene (1896–1986), un, protams, arī Holivudas spožākās zvaigznes, tādas kā Odrija Hepberna (1929–1993) un daudzas citas.

Neskatoties uz lielajiem panākumiem, Balensjaga nekad nav sniedzis intervijas presei, kā arī neizgāja uz mēles pēc modes skatēm, taču pārsteidzošākais ir tas, ka daudzas viņa slavenās klientes nekad dzīvē ar viņu nebija pat satikušās!

Mūsdienās “Balenciaga” zīmols ir pazīstams ar tagadējā gruzīnu izcelsmes dizainera Demnas Gvasalijas provokatīvo stilu. Tā “firmas zīme” ir ar logotipiem bagātīgi rotāti tērpi un aksesuāri, kas nemaz nelīdzinās Kristobala Balensjagas gaisīgajām kleitām un siluetiem, kas savulaik radīja apvērsumu modes pasaulē.

Par “Balenciaga” nama pirmsākumiem un noslēpumainā modes mākslinieka dzīvi stāstīs jaunais seriāls “Cristóbal Balenciaga”. Gaidot pirmizrādi, piedāvājam iepazīties ar Kristobala Balensjagas karjeras līkločiem un uzzināt par viņa attiecībām ar slavenajiem laikabiedriem un konkurentiem.

Zvejnieka dēls ar modi asinīs

Kristobals Balensjaga ir dzimis 1895. gada 21. janvārī Spānijā zvejnieka un šuvējas ģimenē. Puisēns auga, skatoties, kā māte šuj kleitas, un bieži devās viņai līdzi pie klientēm uz tērpu piemērīšanām. Nav brīnums, ka jau 12 gadu vecumā viņš sāka apgūt šo arodu un kļuva par kāda vietējā drēbnieka mācekli.

Viena no pusaudža klientēm bija viņa dzimtajā pilsētā dzīvojoša aristokrāte marķīze de Kasa Toresa, kas apmaksāja viņa pārvākšanos uz Madridi. Tur viņš turpināja apgūt tērpu radīšanas mākslu.

Jau 24 gadu vecumā, 1919. gadā, viņam bija izdevies atvērt savu pirmo modes veikalu Sansevastjanas pilsētā un drīz paplašināt darbību, atverot salonus arī Barselonā un Madridē. Ļoti ātri ar savu meistarību Balensjaga izpelnījās Spānijas karaliskās ģimenes daiļā dzimuma pārstāvju uzmanību un piesaistīja viņas kā savas klientes.

Taču Spānijā izcēlās pilsoņu karš. Balensjaga bija spiests slēgt veikalus un pārcelties uz modes Meku – Parīzi. Savu pirmo veikalu Francijas galvaspilsētā, kur jau darbojās Koko Šanele un citi slaveni dizaineri, viņš atklāja 1937. gadā.

Uz Parīzi viņš pārcēlās kopā ar dzīves lielāko mīlestību, franču un poļu izcelsmes aristokrātu Vladio D'Atainvilu. Viņš arī palīdzēja Kristobalam atrast naudu, kas bija nepieciešama veikala atvēršanai. Viņi dzīvoja kopā kopš Sansevastjanas laikiem, tur viņiem bija kopīgs dzīvoklis ar Balensjagas māti. Viena no Balensjagas šuvējām vēlāk stāstīja, ka D’Atainvils bija ļoti izskatīgs un labi izglītots, un visi zināja, kāda veida attiecības viņu saista ar dizaineru, bet studijā par to skaļi nerunāja.

Koko un Kristobals: Šaneles un Balensjagas sarežģītās attiecības

Modes nama “Chanel” izveidotāja nekad nav izcēlusies ar patiku pret kolēģiem dizaineriem. Gluži pretēji. Taču ar Kristobalu Balensjagu viņai sākumā bija izveidojušās ļoti draudzīgas attiecības, kas tomēr neizturēja laika un “mademoiselle” asās mēles pārbaudi.

Proti, Šanele sniedza interviju modes žurnālam “Women's Wear Daily”, kritizējot Balensjagas homoseksualitāti un apgalvojot, ka viņš rada dīvainus tērpus, jo neko nezina par sievietes ķermeni.

Jāpiebilst, ka līdzīgus vārdus Šanele veltīja arī Kristiānam Dioram, sakot, ka sievietes izskatās smieklīgi, valkājot šā vīrieša radītās drēbes, jo “viņš nepazīst sievietes, viņam nekad nav bijusi neviena sieviete un viņš pats vēlētos būt sieviete”. Kādā citā intervijā viņa izteicās, ka sieviete “Dior” kleitā izskatās pēc “veca krēsla”.

Atgriežoties pie Balensjagas, jāatzīmē: lai gan abi bija pasaulslaveni modes dizaineri un strādāja vienā un tajā pašā augstās modes laikmetā, viņiem bija atšķirīga izpratne par modes filozofiju un estētiku. Šanele bija pazīstama ar saviem vienkāršajiem un elegantajiem tērpiem un joprojām tiek slavēta par “mazās melnās kleitas” radīšanu un popularizēšanu. Savukārt Balensjaga bija pazīstams ar saviem avangardiskajiem skulpturālajiem darbiem un ir iegājis modes vēsturē ar sieviešu tērpu silueta revolūciju. Iespējams, tas bija viens no iemesliem Šaneles jaunkundzes nepatikai.

Pēc skandalozās Šaneles intervijas Balensjaga, kurš slēpa savu seksuālo orientāciju, apvainojās un bija ļoti satriekts par viņas publisko nodevību. Viņu attiecības bija izjukušas uz visiem laikiem. Tāpēc tuvs Balensjagas draugs, dizainers Ibērs de Živanšī (1927–2018), bija pārsteigts, ka Balensjaga negaidīti ieradās uz Šaneles bērēm. Jāpiebilst, ka Balensjaga nekad publiski nav veltījis Šanelei nevienu vārdu, tādēļ tas, ko viņš domāja un kā jutās, ir zināms vien pēc laikabiedru atmiņām.

Kristiāns un Kristobals – draudzīgi sāncenši

Balensjagu un citu leģendāru modes mākslinieku Kristiānu Dioru nevarētu nosaukt par labākajiem draugiem, drīzāk starp viņiem valdīja draudzīga sāncensība. Diors arī bieži ar apbrīnu publiski runāja par Balensjagas darbu.

Diors neredzēja Balensjagā konkurentu, jo viņu stils un pieeja darbam kopumā bija visai atšķirīgi. Piemēram, ir zināms, ka Diors dažus savus tērpus deva slavenībām valkāt bez maksas, izmantojot to, kā modes nama neapmaksāto reklāmu. Arī Balensjaga dažreiz to darīja, taču kopumā viņš nebija liels šīs mūsdienās nu jau par ļoti iecienītu praksi kļuvušās pieejas cienītājs. Viņa prioritāte bija izcilu siluetu radīšana, nevis sava vārda popularizēšana. Vēl jo vairāk tāpēc, ka klientu viņam netrūka.

Jāpiebilst, ka Diora radītais “New Look” piespieda tolaik 71 gadus veco Koko Šaneli, kura jau bija aizgājusi pensijā, atkal ķerties pie darba un, protams, izteikt presē dzēlīgas piezīmes par Diora tērpiem.

Daudzas sievietes Amerikas Savienotajās Valstīs piekrita Šaneles viedoklim, un, kad Diors 1947. gada rudenī viesojās ASV, viņš saskārās ar demonstrantēm, kuras vicināja plakātus, mudinot viņu doties mājās. Toreiz slavenais žurnāls “Time” veica aptauju, uzdodot lasītājiem jautājumu: “Vai jūs esat par vai pret “New Look””?

Žurnāla “Vogue” redaktors Hamišs Boulss 2006. gadā rakstīja, ka “divas lielākās sāpes Balensjagas dzīvē bija Diora “New Look” triumfs 1947. gadā un viņa mīļotā Vladio D'Atainvila nāve nākamajā gadā”.

Vladio nomira 1948. gadā Madridē, un Balensjaga pēc šī zaudējuma tā arī neatguvās. Togad viņa modes skatē visas viņa kleitas bija melnas. Modes apskatnieki visai nopietni izsaka pieņēmumu, ka melnā krāsa kļuva par elegances simbolu Balensjagas sēru dēļ.

Tomēr Balensjaga dažus gadus pēc drauga nāves metās darbos un guva savus lielākos panākumus. Proti, 1951. gadā Balensjaga pilnībā mainīja sieviešu tērpu siluetu, paplašinot plecu līniju un, atšķirībā no Diora, nemaz neizceļot vidukli. Savukārt 1955. gadā viņš radīja mums tagad ierasto tunikas veida kleitu. 1959. gadā viņš prezentēja kleitas ar augstu jostasvietu un mēteļus, kas veidoti japāņu kimono stilā.

Balensjagas ēras beigas

1968. gadā, 74 gadu vecumā, pēc 30 gadu darba Parīzē Balensjaga nolēma doties pensijā un vienu pēc otra slēdza savus modes namus Parīzē, Barselonā un Madridē. Tas bija šoks visiem, ieskaitot modes namu darbiniekus, kuri iepriekš nezināja par šādiem plāniem.

Balensjaga pamatoja savu lēmumu ar viņam raksturīgu lakonisku teikumu: “Augstā mode ir nāvīgi ievainota.” Viņš atgriezās dzimtajā Spānijā.

Dažas nedēļas pirms nāves viņš pabeidza savu pēdējo tērpu – kāzu kleitu bijušā spāņu diktatora ģenerāļa Franko mazmeitai. Balensjaga nomira 1972. gada 23. martā un ir apglabāts dzimtajā pilsētā. Pēc viņa nāves žurnāls “Woman’s Wear Daily” publicēja nekrologu ar virsrakstu “Karalis ir miris”.

Aizraujošs stāsts par leģendārā dizainera dzīvi “Cristóbal Balenciaga” būs pieejams straumēšanai “Disney+” platformā no 19. janvāra.