Briškens: Transporta nozare nespēj apgūt ES līdzekļus; gar degunu aizgājuši 67 miljoni eiro (2)

Komentējot aplēses par to, cik daudz Latvija transporta projektos no ES fondiem iepriekšējā plānošanas periodā varēja paņemt un nepaņēma, Briškens norādīja, ka tie ir vairāk nekā 67 miljoni eiro.

Vienlaikus viņš papildināja, ka daļēji šie līdzekļi ir pārdalīti citiem projektiem, bet noteikti no pagājušās ES Kohēzijas fonda septiņgades finansējuma būs daļa, ko neizdevās apgūt, piebilstot, ka precīzāki skaitļi būs zināmi šā gada janvārī.

"Šis ir paradokss! Zinot, cik milzīgas ir investīciju vajadzības Latvijas satiksmes nozarē, kāds ir investīciju deficīts, atstāt naudu uz galda ir neprātīgi. Turklāt tās ir investīcijas, kuras nāk ar ļoti lielu ES līdzfinansējumu. Par katru Latvijas budžeta ieguldīto eiro mēs klāt dabūjam sešus ES eiro. Tas, kas ir noticis, ir nejēdzīgi! Tā ir slikta, nolaidīga plānošana, ja mēs neizvirzām par prioritāti katra eirocenta ieguldīšanu jēgpilnos projektos," uzsvēra Briškens.

Pēc ministra domām, ir jābūt savstarpēji konkurējošiem augstas gatavības projektiem, kas ir gatavi viens otru nomainīt - pat starp dažādām kapitālsabiedrībām.

"Ja Autotransporta direkcijas (ATD) projekts buksē, finansējums tiek piešķirts "Latvijas dzelzceļa" projektam un otrādi. Tad arī veidojas veselīga pieeja. Es ceru, ka nākotnē mēs nozares plānošanu un arī naudas plūsmas menedžmentu tomēr centralizēsim," sacīja Briškens.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Satiksmes ministrija (SM) ir departaments, kurš strādā ar investīciju projektu uzraudzību, bet, viņaprāt, ir iztrūcis politisks redzējums par to, kas ir prioritātes, un lielā mērā plānošana notiek kapitālsabiedrību līmenī pēc viņu pašu redzējuma, bieži vien nesinhronizējoties ar citiem investīciju projektiem, nemeklējot sinerģiju starp projektiem, kurus var attīstīt vienlaikus - piemēram, autoceļus un digitālo infrastruktūru.

"Tādēļ viena no lietām, kuru mēs no pirmās dienas esam akcentējuši, ir, ka ES fondu naudas apguve ir jāuzlabo. Ir jāatrod veids, gan kā labāk plānot, gan kā labāk organizēt iepirkumus, nodrošināt pietiekamu konkurenci iepirkumos," norādīja Briškens.

Savukārt komentējot bateriju vilcienu iepirkuma kavēšanos, Briškens norādīja, ka nākotnē visdrīzāk tiks radīts zināms spiediens finansējuma apguvē, kad atkal var rasties nepieciešamība projektu sadalīt vairākos posmos, pārcelt uz nākamajiem ES fondu periodiem, riskējot kaut kādu daļu nepaspēt apgūt.

"Man vienmēr ir ļoti žēl, ja Latvijai ir piešķirti ES līdzekļi ar augstu - 85% un vēl lielāku - līdzfinansējuma proporciju un tā nauda paliek uz galda, jo kāds ir attapies tikai pēdējā brīdī, un vairs nav pietiekami daudz laika, lai naudu pārdalītu kādiem citiem projektiem. Tā ir viena problēma, kas ir arī bateriju vilcienu iepirkumā," atzīmēja Briškens.

Tāpat viņš sacīja, ka otra problēma ir tā, ka, pērkot deviņus bateriju vilcienus, vēl septiņu vilcienu iegāde ir paredzēta kā opcija, bet, ja SM mērķis ir dzelzceļu veidot kā sabiedrisko pārvadājumu mugurkaulu, tad neelektrificētajā zonā vajag vismaz 40 vilcienus.

"Tas ir papildu 32 elektrovilcieniem, kurus arī, iespējams, vajadzētu vairāk. Ja mēs tiešām gribam novērst šīs paralēlās dotācijas starp vilcieniem un autopārvadājumiem, problēmas ar karteļiem, vilcienus vajag krietni vairāk. Un tā kā Latvijā ir Krievijas platuma sliežu ceļi, tad nav tā, ka kaut kur Eiropā mētājas lieki vagoni, kurus mēs varētu vienkārši pārņemt. Šie vilcieni ir jāpasūta, jāsaražo, un tas ir piecu līdz sešu gadu cikls. Nav tā, ka mēs papildu vilcienus varētu dabūt uz rītdienas pēcpusdienu," norādīja Briškens.

Viņaprāt, jau tagad ir jādomā par papildu vilcienu iepirkumu.